Vācu producente: Krievijā tauta ir nozombēta

2010.gadā uz ekrāniem parādījās Baumanes filma Likumīgie zagļi. Dzīve izdevusies, kurā viņa bija viena no producentēm. Filmā ar pārsteidzošu atklātību trīs bijušie noziedzīgās pasaules pārstāvji stāsta par deviņdesmito gadu Krievijas kriminālās pasaules īpatnībām. Kā naudas izspiešanā izmantojuši netradicionālus argumentus, pie biznesmeņiem ierodoties ar dārznieka šķērēm un jau nogrieztu pirkstu kabatā kā argumentu, solot to papildināt ar vēl vienu. Savukārt Parīzē dzīvojošais Leonīds Bilunovs ar iesauku Makintošs atzīstas, ka reiz visu dienu uz ēkas jumta dežurējis ar snaipera šauteni, gaidot kārtējo upuri, un raudājis, kad upurim izdevās aiziet pa sētas durvīm.
2011.gadā tika pabeigta filma par Mihailu Hodorkovski apcietinājumā, bet patlaban notiek filmas otrās daļas uzņemšana, kura stāsta par to, kā Hodorkovskim izdevās nesalūzt pēc desmit apcietinājumā pavadītajiem gadiem.

Fragments no intervijas:

Kāpēc tik daudz piedalāties tādu filmu veidošanā, kas skar Krieviju?
Daudz esmu strādājusi Krievijā, un tās nepilnības mani šausmina. Ar režisoru Aleksandru Genteļevu kļuvām komanda pēc tam, kad viņš atteicās no sadarbības ar franču producentiem, kuriem nebija ne valodas zināšanu, ne izpratnes par sistēmu. Genteļevs runā tikai krievu valodā un ivritā. Sākumā bija grūti noticēt, ka piekļūsim kriminālajām autoritātēm tik tuvu. Pēc tam sākām strādāt pie filmas par Soču olimpiādi.

Arī par to, ka līdz galam neatklātu iemeslu dēļ Krievijas pārstāvji panāca, lai ziemas olimpiādi ļauj rīkot Sočos?
Par to stāstīts filmas pirmajās trīsdesmit minūtēs — kā darbojas Starptautiskā olimpiskā komiteja. Mēs rādām arī, kā Soči uzvarēja Austrijas pilsētu Zalcburgu, kurā viss jau bija uzbūvēts ziemas sporta veidiem. Taču Austrijas biznesmeņi atbalstīja ideju rīkot olimpiādi Sočos. Celtniecības kompānijai Strabag, liftu un pacēlāju ražotājkompānijai Doppelmayr Soči ļāva nopelnīt daudzus miljonus.

Tātad ne tikai Krievijas, bet arī Austrijas pārstāvji bija ieinteresēti?
Jā, bet to grūti pierādīt tieši. Tas nenotika tā, ka uz Olimpisko komiteju aizgāja vīri ar naudu piebāztiem čemodāniem. Viņiem apmaksāja komandējumus uz dažādām pasaules vietām, Putins personīgi tikās ar katru no Olimpiskās komitejas locekļiem, apsolīja, ka darīs visu, kas nepieciešams, lai izpildītu prasības. Viņam izdevās pārliecināt.

The Guardian lasīju, ka jums esot piedāvāts aptuveni 900 000 mārciņu, lai nerādītu filmu.
Tas notika laikā, kad bijām pabeiguši filmēt un materiālu jau montējām. Filmu atbalstīja Vācijas, Austrijas un Izraēlas sabiedriskās televīzijas. Krievu naudas tur nebija, filmas montēšana notika ārpus Krievijas. Kad man sāka piedāvāt naudu, sapratu, ka vispār nedrīkstu ielaisties nekādās sarunās. To es pēc pieredzes zinu, jo Krievijā uzturos pietiekami bieži. Mana kolēģe veidoja filmu par Rubļovku (Maskavas elitāro priekšpilsētu — red.). Kāda kompānija viņai piedāvāja lielu naudas summu, lai nopirktu tiesības uz šīs filmas demonstrēšanu. Producents iesākumā nesaprata situāciju, jo piedāvātā naudas summa vairākas reizes pārsniedza filmas budžetu. Filmas demonstrēšanas tiesības pārdeva, taču pēc tam jaunie īpašnieki to izņēma no visu festivālu skatēm. Ilgu laiku filmu vispār nevarēja nekur noskatīties. Kad vēlējās nopirkt mūsu filmu par Sočiem, tā vēl nemaz nebija gatava, taču man bija viss skaidrs. Tad es domāju, ka nu būs lielas nepatikšanas. Samierinājos, ka Krievijā to nevarēs demonstrēt, lai arī interese bija pārsteidzoša.

Jūsu dzīve ir tik dažādu notikumu pārpilna, vai vēl ir kaut kas, par ko spējat brīnīties?
Kad skatos, kas notiek ar Krieviju un Ukrainu. Daudzus gadus esmu strādājusi abās valstīs. Ja man pirms gada teiktu, ka nonāks līdz karam, nemūžam neticētu. Mani arī izbrīna ātrums, ar kādu cenzūra iedarbojas uz cilvēkiem, kādas pēdas tā atstāj cilvēku prātos, pat izglītotajā vidusšķirā, kuri tagad ukraiņus sāk dēvēt par ukrofašistiem, banderoviešiem.

Slavenais humorists Galkins saka, ka šodien, uz skatuves izstāstot anekdoti par Putinu, zālē neviens par to vairs nesmejas.
Astoņdesmitajos gados, kad es Padomju Savienībā studēju filozofiju, pat tad cilvēkos nebija tādas bailes kā tagad.

Maidans Krievijā ir iespējams?
Domāju, ka ne. Demonstrācijas gan. Tauta ir tā nozombēta. Ja Krievijā kas mainīsies, tad tikai tāpēc, ka būtiski samazināsies naftas cenas. Tagad pensijas ir iesaldētas. Ja neuzlabos medicīnisko aprūpi, infrastruktūru, tad gan cilvēki varētu sākt protestēt, jo uz patriotisma viļņa var dzīvot tikai kādu laiku.

Visu interviju ar Simonu Baumani lasiet žurnāla Sestdiena 17.oktobra numurā!