Zane Skrastiņa: Tikai Kārlis man ir bijis vajadzīgs

Kārļa brālis Atis iebilst pret to, ka aptuveni 10 miljonu dolāru lielo summu, ko Krievijas hokejistu arodbiedrība nolēmusi izmaksāt bojāgājušo tuviniekiem, saņēmusi Kārļa sieva Zane un mēģina atrast likumīgu iespēju, lai daļu no kompensācijas saņemtu arī mamma. Savukārt Zane Skrastiņa, kura ar nu jau trim meitām bija atlidojusi uz Latviju, lai bērnus aizvestu uz liktenīgo vietu, intervijā žurnālam Sestdiena stāsta, ka nekad tā nerīkotos pret Kārļa mammu, taču apšauba, ka nauda tiešām tiks mammai: "Es nevaru aizbraukt un nolikt Kārļa mammai priekšā naudas čupiņu vai pārskaitīt viņai uz kontu, jo zinu, ka Kārļa vecākais brālis izdomā simts un vienu iemeslu un to visu nosmeļ. Mamma pat nenojauš, cik naudas viņai kontā uzkrājies vai iztērēts. Brālis tagad mēģina uztaisīt oficiālus papīrus, ka Kārlis bijis vienīgais, kurš mammu varējis uzturēt un atbalstīt, ka māte bijusi noformēta viņa aizgādniecībā. Kāds absurds?! Viņai ir vēl četri bērni, kas ir sveiki un veseli, visi vecāki par Kārli, visi strādā — kāpēc jūs mēģināt visu novelt uz mani, Kārļa sievu? Rūpējieties par savu mammu! Esmu palikusi viena ar trim bērniem — vai jūs man piezvanāt un pajautājat, kā man iet? Kāpēc tagad tikai man ir pienākums pret Kārļa mammu? Turklāt nekādus miljonus no Krievijas vēl neesmu saņēmusi, lai ar tiem dalītos. Kaut gan daudzi bojāgājušo tuvinieki jau sen kompensāciju ir dabūjuši, es tikai tagad sāku parakstīt iesniegumus. Notārs, kurš kārto mantojuma lietas, pats jau mani mudina: "Cik ilgi jūs vilksiet garumā? Noformējiet savu naudu!" Bet man ir kauns. Emocionāli nepatīkama tā visa ņemšanās. Muļļājos, psiholoģiski atlieku un atlieku, lai attālinātu to brīdi. Man liekas, ka tas ir tik briesmīgi! Kārlis ar savu dzīvību samaksājis, un tagad es par to saņemu naudu, labumu gūstu!"

Lasiet intervijā Zanes atmiņas par Kārli, par viņas un meitu (jaunākā nāca pasaulē jau pēc tēta nāves) dzīvi pēc traģēdijas, attiecībām ar Kārļa māsām, kas, atšķirībā no brāļa, viņai ir liels atbalsts, kā arī Zanes pārdomas pēc atgriešanās no piemiņas pasākuma Jaroslavļā.