Ādas problēmas var izpausties kā pumpas, apsārtums, blaugznas, apmatojuma zudums (alopēcija), ādas zvīņošanās, blaugznošanās, kreveles un ādas krāsas izmaiņas, bumbuļi ādā un zemādā. Ādas problēmas nereti pavada nieze.
Nieze ir viena no visbiežāk sastopamajām pazīmēm. Vērojama pie barības alerģijas, blusu alerģiskā dermatīta, ādas infekcijām, parazitārām slimībām (demodekoze, sarkoptoze) vai apkārtējas vides faktoru alerģijām. Bieži vien pie inhalācijas alerģijām sākotnēji nieze ir vienīgā pazīme. Ja dzīvnieks intensīvi kasās, vispirms pārbauda parazītu (blusu) esamību un vajadzības gadījumā lieto pretparazītu līdzekļus. Ja nieze nepāriet 1-2 dienu laikā, jādodas pie veterinārārsta.
Apmatojuma zudumam (alopēcijai) uz galvas, kājām, bet jauniem suņiem (līdz 1 gada vecumam) uz visa ķermeņa visbiežākais cēlonis ir demodekoze - zemādas ērce. Sekundāri alopēcijas uz krustiem un astes saknes novēro pie blusu alerģiskā dermatīta. Apaļus laukumus ar nolūzušiem matiem novēro pie sēnīšu ierosinātām slimībām. Pastiprināta apmatojuma izkrišana, kad dzīvnieka mati ir uz dīvāna, uz drēbēm un citur (bet uz dzīvnieka ķermeņa nav pliku laukumu), var būt saistīta ar stresu, barības vielu trūkumu un iekšējo orgānu slimībām. Dzīvniekiem normāli ir novērojama apmatojuma maiņa divreiz gadā pavasarī un rudenī.
Pustulas ir mazas, ar strutām pildītas pumpas, bet abscesi - lieli, ar strutām pildīti dobumi. Pustulas visbiežāk ierosina Staphylococcus spp. baktērijas, kā arī sekundāri pie niezes, kad dzīvnieks kasoties ādā ienes infekciju. Visbiežāk abscesi veidojas pēc ievainojumiem un kodumiem, kad bojājuma vietā savairojas baktērijas.
Ādas bojājumu cēlonis var būt dažādi ektoparazīti, biežāk blusas un ērces, bet var novērot arī matgraužus un utis. Blusas var būt arī dzīvniekiem, kuri dzīvo tikai iekštelpās un ārā neiet.
Ja dzīvniekam ir alerģiska reakcija uz blusu siekalām, novēro spēcīgu niezi - pat divas nedēļas pēc viena blusas koduma. Lai izvairītos no problēmām, parazītu aktivitātes sezonā (parasti marts - novembris) ieteicams profilaktiski lietot pretparazītu līdzekļus pat tad, ja parazītus neredz. Pieejami pilieni uz skausta, kožļas (tabletes), kakla siksnas, pulveri u. c. pretparazītu līdzekļi. Ja dzīvniekam ir kāda ādas saslimšana vai arī dzīvniekiem, kas tiek bieži mazgāti vai peldināti, ieteiktu pretblusu un ērču tabletes, jo tās ilgāk un spēcīgāk saglabās pretparazitāro ietekmi.
Nereti (īpaši veciem dzīvniekiem) uz un zem ādas ir dažāda lieluma bumbuļi. Tie var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi. Lai noteiktu, vai bumbulis nav bīstams (piemēram, bieži sastopamā lipoma) vai ļaundabīgs audzējs, kas pēc iespējas ātri jāoperē, dzīvnieks noteikti jāved pie veterinārārsta, kas ar tievu adatiņu paņem šūnu paraugu un pēc laboratoriskās izmeklēšanas nosaka veidojuma tipu un prognozi.
Ja dzīvnieks tiek regulāri, atbilstoši savam svaram un vecumam attārpots un atblusots, bet tik un tā novēro ādas problēmas, dzīvnieks jāved pie veterinārārsta, lai veiktu nepieciešamo izmeklēšanu, noteiktu slimības cēloni un sāktu ārstēšanu. Jo savlaicīgāk uzsākta ārstēšana, jo lielāka iespējamība, ka ārstēšana būs veiksmīga.
*veterinārārste, Universitātes Vetfonds