«Pirmo reizi spēlēšu skaņdarbu, kas veltīts un sacerēts tieši man. Tā ir liela atbildība. Tas ir nopietns, gandrīz 20 minūšu ilgs klavierdarbs, kas saistīts ar komponista ceļojumu iespaidiem Gruzijā, kur pie Kazbeka kalna, trīs kilometru augstumā, atrodas sens 14. gadsimta klosteris. Tā ir interesanta vieta gan dabā, gan garīgajā aspektā. Mūzika ir ļoti daudzveidīga, taču visur ir gruzīnu tematiskie un faktūras izklāsta elementi. Es to arī ierakstīšu, un tā ir vēl lielāka atbildība, jo to klausīsies cilvēki, kuri šo darbu spēlēs pēc manis,» stāsta Andrejs Osokins.
Gruzijā viņš vēl neesot bijis, taču viņā rit gruzīnu asinis, tas esot tēva vecāsmātes mantojums. «Varbūt šis skaņdarbs mani turp vedīs?» pianists to gribētu, jo viņu ļoti pievelk gruzīnu kultūra, - tā ir teatrāla, ļoti artistiska un gadsimtiem sena. «Varbūt, ka tā man ir psiholoģiska identifikācija arī ar šo kultūras telpu, tāpēc es īpaši ieklausos gruzīnu mūzikā, mīlu gruzīnu filmas un teātri.»
Ķīnā un Telavivā
«Ceļošana ir mūziķa dzīves sastāvdaļa, no kuras nevar izbēgt. Vienmēr ir jābrauc uz koncertiem, festivāliem un konkursiem, un es vienmēr mēģinu kaut vienu dienu veltīt attiecīgajai pilsētai vai valstij. Dziļš iespaids man palicis no Ķīnas,» stāsta Andrejs Osokins, kurš tur jūnijā starptautiskā konkursā izcīnījis 4. vietu. «Konkurss notika pavisam jaunā, lielā Senženas pilsētā blakus Honkongai. Tā uzcelta tikai pēdējos trīsdesmit gados, un tajā ir tikai jaunas piecdesmit vai sešdesmitstāvu mājas - cita pie citas kā milzu siena. Neviena maza namiņa, nekādas senās Ķīnas! Sieviete no Grieķijas, kas strādā sekretariātā, stāstīja, ka katru reizi, kad viņa mēnesi pavadījusi savā dzimtenē, atgriežoties redz, ka te izaudzis jauns rajons.»
Dienu pēc konkursa noslēgumkoncerta Andrejs Osokins staigājis pa pilsētas parkiem un pārsteigts atklājis, ka tie ir tematiski saistīti ar dažādām tautībām, kuras dzīvo Ķīnā. «Tur bija pārstāvētas arī dažādas reliģijas - gan budisms, gan musulmanisms. Tas radīja satriecošu iespaidu, tāpat kā tas, ka ļoti maz cilvēku runā angliski. Tas likās ļoti dīvaini, turklāt arī žesti viņiem ir pavisam citādi. Es teicu O.K., bet neesmu pārliecināts, vai mani saprata. Pirmajās dienās man bija liels šoks, ka cilvēku visur ir ļoti daudz, visi strādā ļoti aktīvi, bet neviens mani nesaprot. Jutos kā uz citas planētas.» Tur konkursa gaitā pianists arī pārliecinājās, ka trīs reizes dienā ķīniešu virtuve priekš viņa ir «kaut kas šausmīgs».
Konkurss Ķīnā bijis ļoti īpašs, jo tas bija Concerto competition - klavierkoncertu konkurss. Katrā no četrām kārtām (nevis tikai finālā) bijis jāspēlē klavierkoncerts. «Nospēlēju Mocarta klavierkoncertu ar kvartetu, pēc tam Bēthovena, Ravēla un Rahmaņinova klavierkoncertus ar orķestri. Kamermūziķi spēlē ļoti profesionāli, kaut arī bez lielas iedvesmas. Samēģināju ar vienu kvartetu, taču pēdējā brīdī to aizvietoja ar citu, taču tas spēlēja precīzi kā pirmais! Orķestra diriģents otrajā kārtā bija ķīnietis. Viņš ar mani runāja angliski, bet ar orķestri - tikai ķīniešu valodā, un es nevarēju saprast mēģinājuma procesu. Par laimi, nākamajās kārtās jau bija diriģents no Anglijas un arī lielajā simfoniskajā orķestrī bija vairāk mūziķu no Eiropas,» stāsta A. Osokins.
Pilnīgi pretēji bijis Telavivā, kur viņš šā gada maijā saviem 12 starptautisko konkursu lauriem piepulcēja 4. vietu un speciālbalvu par labāko kamermūzikas izpildījumu Antona Rubinšteina pianistu konkursā. «Man bija liels šoks, ka katrs otrais ar mani runāja krieviski un sastapu ļoti daudzus bijušos rīdziniekus,» viņš stāsta. Ķīnā pianists vēl atgriezīsies, jo laureāta balvā ir arī koncerti. Konkursā bijis jāizvēlas, uz kādām klavierēm spēlēt, un viņš izvēlējies ķīniešu ražojuma klavieres, kas nosauktas Jandzi upes vārdā. «Es negaidīju, ka tās būs tik augstā līmenī! Tieši šī firma man piedāvāja sniegt piecus koncertus uz šī zīmola klavierēm,» priecājas pianists, kurš patlaban gatavojas konkursam Honkongā. Bet tik tikko Varšavā, studijā Dux, viņš pabeidzis ierakstīt savu pirmo CD Veltījums, kurā skan R. Šūmaņa un F. Lista skaņdarbi, kurus komponisti veltījuši viens otram.