Kurdi noliedz vainu
Sprādzienā, kas trešdienas vakarā nogranda Ankaras administratīvajā centrā, kurā atrodas Turcijas parlamenta, valdības un bruņoto spēku vadības štāba ēkas, dzīvību zaudēja vismaz 28 cilvēki, bet vairāk nekā 60 guva ievainojumus. 26 bojāgājušie bija karavīri. Viņi atradās militāro transportlīdzekļu kolonnā, kas bija apstājusies pie luksofora brīdī, kad eksplodēja tuvumā esoša automašīna.
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu ceturtdien paziņoja, ka automašīnā ievietotās sprāgstvielas detonējis kāds 1992. gadā Ziemeļsīrijā dzimis vīrietis, kurš esot bijis YPG kaujinieks. Viņam palīdzību sniegusi Turcijā un Rietumos par teroristisku organizāciju pasludinātā Kurdistānas strādnieku partija (PKK), kas kopš 1984. gada cīnās par kurdu pašnoteikšanos Turcijā.
Turku izlūkdienesti apgalvo, ka jaunais vīrietis Turcijā nelikumīgi ieradies 2014. gada jūlijā un kontaktējies ar PKK un Sīrijas izlūkdienestiem, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Turcijas varasiestādes apgalvo, ka saistībā ar Ankaras sprādzienu aizturēti vismaz 14 cilvēki.
Ceturtdien sprādzienā Turcijas dienvidaustrumos, kurus apdzīvo pārsvarā kurdi, vēl vienā sprādzienā nogalināti vismaz seši karavīri.
Ar YPG saistītā Demokrātiskās vienotības partija (PYD) kategoriski noraidījusi Sīrijas kurdu kaujinieku saistību ar uzbrukumu Ankarā. «Viņi Turciju neuzskata par ienaidnieku,» PYD vicelīderis Salehs Muslims sacīja Reuters. Viens no PKK dibinātājiem Džemils Bajiks kurdu ziņu aģentūrai Firat sacījis, ka nezina, kas ir atbildīgs par sprādzienu, bet minēja, ka tā varētu būt atbilde uz «slaktiņiem Kurdistānā».
Kurdu līderu paziņojumi nepārliecināja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. «Pat ja YPG un PKK vadītāji noraida saistību ar uzbrukumu, mūsu rīcībā ir pierādījumi, ka viņi stāvēja aiz tā,» viņa teikto kādā turku televīzijā citē BBC. Terora akta dēļ viņš atcēla vizīti uz Azerbaidžānu.
Sola atriebties
YPG ir efektīvi cīnījušies pret džihādistu kustību Islāma valsts (IV), tādēļ to atbalsta ASV. Savukārt Krievijas gaisa triecieni Sīrijas opozīcijas spēku pozīcijām palīdzējuši YPG sagrābt teritorijas, kas iepriekš atradās dumpinieku kontrolē.
Turcija bažījas, ka YPG panākumi Ziemeļsīrijā var uzkurināt kurdu separātismu pašu mājās, tāpēc pagājušajā nedēļā sāka apšaudīt Sīrijas kurdu kaujinieku pozīcijas. ASV un Eiropas Savienība mudinājušas Turciju pārtraukt ofensīvu pret YPG, bet ANO Drošības padome aicinājusi Turciju «ievērot starptautiskos likumus».
Turcijas premjers A. Davutoglu vakar paziņoja, ka YPG ir Sīrijas diktatora Bašāra el Asada režīma marionetes, tāpēc Damaska esot tieši atbildīga par terora aktu Ankarā. «Turcija rezervē tiesības pieņemt jebkādus mērus pret Sīrijas režīmu,» viņu atreferē The Financial Times.
Savukārt R. T. Erdogans brīdināja, ka turki atriebsies par trešdienas slaktiņu: «Turcija nekautrēsies izmantot tiesības aizsargāt sevi jebkurā laikā, jebkurā vietā vai jebkurā gadījumā.» Jau dažas stundas pēc sprādziena Ankarā Turcijas iznīcinātāji veica uzlidojumus PKK bāzēm Irākas ziemeļos.
Turki vērsušies arī pie Krievijas, kuras gaisa triecieni pa Ankaras atbalstīto nemiernieku pozīcijām Ziemeļsīrijā pie Turcijas robežas palīdzējuši kurdu kaujiniekiem. «Vēlos brīdināt Krieviju, lai tā neizmanto šo teroristu grupējumu pret nevainīgiem cilvēkiem Sīrijā un Turcijā,» sacīja A. Davutoglu. «Krievija nosodīja vakardienas uzbrukumu, bet ar to nepietiek. Visiem, kas slēpti izmanto teroristiskas organizācijas [saviem mērķiem], jāsaprot, ka šis terora spēles bumerangs atgriezīsies un viņi cietīs no tā pirmie.»