«Tagad ar šausmām atceros tās ziemas, kad vakarā, sēžot pie televizora, jutu, ka uz kājām velk salta vēja pūsma,» stāsta S. Upīte, kura, uzņemoties mājas vecākās pienākumus, spēja pārliecināt gandrīz 80% kaimiņu, ka beidzot kaut ko vajadzētu darīt gan pirms 40 gadiem celtās ķieģeļu piecstāvu mājas, gan arī pašu iedzīvotāju labā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ēku siltināšanai tolaik vēl nemaz nebija pieejams, taču bija jau pieņemti Aizkraukles novada domes saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamās mājās Aizkraukles novadā. 25% mājas siltināšanai nepieciešamā finansējuma šī nama iemītnieki ieguva no pašvaldības, 75% bija bankā ņemtais kredīts, kas jāatdod 13 gados.
Ievērojams ietaupījums
Ne visi mājas iedzīvotāji bija gatavi šādam solim, īpaši brīdī, kad būvniecības izmaksas bija sakāpušas debesīs, bet iedzīvotāju maciņi pamazām kļuva plānāki, jo valstī jau bija sākusies krīze. Arī ne pirmā izvēlētā banka uzreiz bija ar mieru kreditēt šādu projektu. «Tomēr mums izdevās. Gāju pie katras ģimenes, stāstīju, runāju, kopā rēķinājām un meklējām risinājumu,» atceras S. Upīte. Namu apsaimniekošanas uzņēmuma Lauma A direktore Ludmila Beināre piebilst, ka tieši no mājas vecākā ir atkarīgs, vai viņš spēs pārliecināt iedzīvotājus par siltināšanas nepieciešamību un rezultātiem. «Tagad, kad pagājušas divas apkures sezonas, arī neticīgie kļuvuši ticīgi,» joko mājas vecākā un piebilst, ka sūdzības par problēmām ar apkuri nav dzirdējusi. Ja nu vienīgi kādam ir par siltu, jo diemžēl šajā mājā, salīdzinot ar blakus māju, kas pēc kaimiņu ierosmes nosiltināta pirms gada, iedzīvotāji savos dzīvokļos apkures līmeni individuāli regulēt nevar. Turpretī Draudzības krastmalas 3. namā, īstenojot jau ERAF līdzfinansēto energoefektivitātes projektu, izmantotas modernās tehnoloģijas - katrā dzīvoklī ir savs siltuma regulators, karstā ūdens un siltuma skaitītāju rādītājus var nolasīt attālināti, neiekļūstot dzīvoklī.
Vispārliecinošākais arguments par labu šādam projektam katram neticīgajam noteikti ir ne tikai paaugstinātais komforta līmenis, bet arī rēķins par apkuri - ir pārliecināta L. Beināre un arī mājas vecākā. Pēc mājas siltināšanas ik mēnesi par apkuri iespējams ietaupīt vidēji 10-12 latu. Jārēķinās, ka saistībā ar siltināšanai ņemto kredītu apsaimniekošanas maksa tuvākajos 10 gados kļuvusi par 10 santīmiem par kvadrātmetru dārgāka, vidēji tas ir trīs četri lati mēnesī. Tieši kredīts ir tas, no kā visvairāk baidās mājas iedzīvotāji, lemjot par mājas renovāciju. L. Beināre stāsta: «Pirmajā siltinātajā mājā sākotnējā energoefektivitāte bija plānota 20%, taču tā ir lielāka: mājā kopumā ap 26%, dzīvokļos - vairāk nekā 30%. Otrajā mājā saistībā ar iespēju siltuma līmeni regulēt arī individuāli katrā dzīvoklī šis efekts ir vēl lielāks.» Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka vidējais tarifa samazinājums apkures sezonā pirmajā siltinātajā mājā bijis par 39,20%. Maksa par apkuri šajās mājās ir vidēji no 10 līdz 30 santīmiem par kvadrātmetru zemāka nekā citās pilsētas mājās.
Efektīvākā māja Jelgavā
Aizkrauklē finišam tuvojas vēl vienas daudzdzīvokļu mājas siltināšana, ko veic nama dzīvokļu īpašnieku dibināta biedrība; pilsētas namu apsaimniekošanas uzņēmums Lauma A pasūtījis energoefektivitātes projektus vēl trim mājām. Trijās citās mājās tie jau ir gatavi un iesniegti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izvērtēšanai, lai varētu saņemt ERAF finansējumu.
Sākot Latvijā īstenot šos energoefektivitātes projektus, pirmo reizi tika rīkots arī konkurss par energoefektīvāko ēku Latvijā 2010. gadā. Renovēto daudzdzīvokļu namu grupā par veiksmīgāko prakses objektu atzīts kāds 24 dzīvokļu nams Jelgavā, kurā pēc mājas nosiltināšanas siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņš samazinājies pat par 57,44%.