Tagad sasteigti sekojot laika garam un Rietumu modei, apgāds _Zvaigzne ABC_ ir nācis klajā ar tā pirmo izdevumu atjaunotās Latvijas laikā. Lai gan grāmata nav būtisks devums Latvijas grāmatniecībā, vien necils 70. gadu grāmatas jaunizdevums, tas izpelnījies zināmu uzmanību. Markss ir kapitālisma pazīstamākais kritiķis, un situācijā, kad daudzi izjūt kapitālisma brutalitāti, revolucionāri viedokļi nereti ir pamanāmāki par konstruktīvu kritiku, piemēram, Džona Meinarda Keinsa idejām. Jautājums, cik aktuāls Markss ir mūsdienās, tika uzdots filosofam Artim Svecem, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas Doktora studiju programmas direktoram Jurim Rozenvaldam un Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoram Andersam Palzovam.
Artis Svece
Filosofs, LU lektors
Ja izdevniecība Zvaigzne ABC būtu izdevusi Marksa Kapitāla jaunu tulkojumu, tas noteikti būtu notikums. Diemžēl runa ir par padomju laika tulkojumu, kam īsti uzticēties nevar. Izdevniecība tā ir ietaupījusi, bet vērtību šādam izdevumam neredzu. Protams, tas, ka izdevējiem šāda ideja ir iešāvusies prātā un mediji uz grāmatu reaģē, ir kaut kāds simptoms un liecība par laikmetu. Tas nenozīmē atgriešanos pie marksisma, lai gan Marksu lasīt ir vērts, jo viņš, protams, nebija muļķis, un daudzas viņa atziņas par tā saucamo kapitālistisko sabiedrību ir ja ne precīzas, tad vismaz nopietni apdomājamas. Drīzāk šis izdevums ir apliecinājums tam, cik maz latviski ir tulkots un cik maz mēs zinām par to, kas par sabiedrību un ekonomiku ir uzrakstīts pēdējos simts gados. Skaidrs, ka cilvēki vēlas saprast, kāpēc esam nonākuši krīzes situācijā un ko lai tālāk dara,tomēr vienīgais, ko izdzīvojušie Latvijas izdevēji riskē viņiem piedāvāt, ir mācību grāmatas, biznesa pašpalīdzības grāmatas (sava veida lubenes) un 1973. gada Markss, jo ir cerība, ka to vēl kāds varētu atpazīt un nopirkt.
Juris Rozenvalds
LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas Doktora studiju programmas direktors
Neesmu grāmatu turējis rokā, bet, kā esmu dzirdējis no zinošiem cilvēkiem, tas nav jauns tulkojums. Tas šīs visnotaļ pozitīvās lietas efektu mazina. Tas ir padomju laika izdevuma pārpublicējums nevis no oriģināla, bet no krievu valodas tulkojuma. Manuprāt, Zvaigzne ABC rīkojās tā - ir kaut kāds pieprasījums sabiedrībā, un viņi to apmierina. Tulkojot no vācu valodas, ieguldījums tiktu dots ne vien terminoloģijā, bet arī darba izpratnē, jo, tulkojot caur citu valodu, to pilnvērtīgi nevar izdarīt.
Ja runājam par mūsdienu sociālo zinātni, tad apšaubīt Marksa nozīmi ir mazliet nenopietni. Jo viņš ir viens no tās pamatiem. Rietumu akadēmiķi pret viņu izturas ar cieņu. Tas nenozīmē, ka viņi piekrīt. Viņš ir ļoti daudzslāņains. Ir lietas, kas mūsdienās nav uzskatāmas par Marksa nopietnu ieguldījumu - viņa ekonomiskā koncepcija, virsvērtības teorija utt. Bet tajā pašā laikā apgalvojums par periodiskas pārprodukcijas fāzēm sabalsojas ar mūsdienu situāciju. Otrkārt, ir interesantas viņa teorijas, kas saglabā savu nozīmi - tā ir ideoloģijas koncepcija, un, ja runā konkrēti par Kapitālu, tad sociālfilosofiski interesanta ir viņa apziņas koncepcija un izpratne. Marksam ir tā saucamā pārvērsto formu koncepcija, kur viņš runā par zināmiem priekšstatiem, kas ir aplami no zinātniskā viedokļa, tajā pašā laikā tiem ir būtiska ietekme sabiedrībā, lai arī no izziņas teorijas tie ir aplami.
Protams, kad runājam par Marksu, jābūt kritiskam. Taču nav vienkārši tā - beigts suns, ko tur runāt? Viena no lietām, kas parādās ne tik daudz Kapitālā, cik kopumā, ir fakts, ka viņš bija izteikts antiliberāls domātājs - viņš nenoliedza brīvību, bet saprata to savādāk nekā mūsdienu Rietumu sabiedrībā. Uzsvars viņam bija nevis uz indivīdu, bet kopienas pastāvēšanas sociālekonomiskajiem apstākļiem. Vērtējot liberālo demokrātiju, Markss to kritizē un saka, ka nepietiek tikai ar formālo vienlīdzību - iespējām balsot un brīvi izteikt viedokli, bet pilnīgi pamatoti uzsver, ka nepieciešami sociālekonomiskie faktori, lai cilvēks varētu darboties kā vienlīdzīgs indivīds, tas ir, nepieciešams sociālais taisnīgums. Taču problēma ir tā, ka viņš nobīdīja malā uzstādījumu, kas ir pamatā jebkurai mūsdienu Rietumu demokrātijai, - ka indivīdam ir zināmas garantijas.
Ja paņem Kapitālu, var redzēt, pie kādām negatīvām sekām var novest privātīpašums un kādas sociālas sekas var būt brīvam tirgum, un tur viņu grūti noliegt. Bet tajā pašā laikā viņš risina šo jautājumu tikai vienā veidā - piedāvājot atcelt privātīpašumu. Tam mēs nevaram piekrist, jo mums ir pieredze, mēs redzējām, kādu attīstības ceļu iet sabiedrība, kas atcēlusi privātīpašumu.
Pirmām kārtām Kapitāls nav tikai par brīvo tirgu, tas ir skatījums uz kapitālistisko sabiedrību pirmsmonopolistiskajā fāzē. Nav jālasa tikai Markss, bet arī Markss. Markss daudzās aktuālās jomās brīdinājis par brīvā tirgus sekām, lai gan viņš attīsta to pašu darba vērtības teoriju, kāda ir klasiskajā politekonomijā.
Anderss Palzovs
Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors
Das Kapital ir viena no svarīgākajām kapitālisma sistēmas dinamikas interpretācijām, sevišķi attiecībā uz tajā iebūvētajiem konfliktiem. Lai gan daudzi Marksa pareģojumi par procesa galaiznākumu nav materializējušies - peļņas krišanās un kapitālisma nāve - , Marksa teorijas piedāvā daudzus ieskatus, kam ir ietekme uz mūsdienu kapitālisma interpretāciju. Piemēram, par finanšu kapitāla lomu vai novērojums par «nabadzību bagātības vidū» - Der letzte Grund aller wirklichen Krisen bleibt immer die Armut und Konsumtionsbeschrￃﾤnkung der Massen*.
Taču ir svarīgi saprast, ka Marksa analīze, mūsdienu ekonomistu vārdiem runājot, bija pozitīva, drīzāk kā normatīva. Tas ir, Markss mēģināja aprakstīt un izskaidrot kapitālisma sistēmas dinamiku un mehānismu. Citiem vārdiem, viņš nemeklēja to, ko mūsdienu ekonomisti sauktu par «politiskajām implikācijām», tas ir, viņš nepiedāvāja «receptes», kā risināt, piemēram, tādu ekonomisko krīzi, kādu mēs piedzīvojam šobrīd. To ir svarīgi paturēt prātā, kad tiek runāts par Das Kapitāl lomu, ņemot vērā, ka ir bijuši un joprojām ir daudzi «viltus pravieši», kas Das Kapital piedēvē praktiskās politikas receptes.