A. Bīgestāns norāda, ka viens no mītiem, kas ar šo profesiju saistās, ir tās apguve piecos studiju gados. Zobārstam kvalifikācija jāpaaugstina nepārtraukti, jāpilnveidojas, jāapgūst jaunākās tehnoloģijas, jo viss mainās ļoti strauji.
Brīvā tirgus konkurencē jābūt labam speciālistam, pretējā gadījumā pieprasījums pēc šāda praktizējoša ārsta būs ļoti mazs.
Ģimenes ārstam un zobārstam vidēji nepieciešams aptuveni vienāds pacientu skaits - no 1500 līdz 2000. Ja zobārsts izvēlējies specializēties kādā zobārstniecības apakšnozarē, pacientu skaits būs atšķirīgs. Ja prot valodas, var praktizēt arī ārzemēs, jo Latvijā iegūtā izglītība ir konkurētspējīga - studiju programmas ir akreditētas ES.
Zobārstniecības speciālistu skaitu valstī regulē pašu izveidotas asociācijas. «Esmu mutes, sejas un žokļu ķirurgs, pēc Eiropas standartiem aprēķināts, ka viens šāds ķirurgs vajadzīgs uz 100 000 ie dzīvotāju. Latvijas konkurencē tas nozīmē, ka būtu nepieciešami 25 speciālisti,» A. Bīgestāns stāsta.
LZA patlaban reģistrēti 1884 ārsti, taču tas gluži neatspoguļo praktizējošo ārstu skaitu, kuriem ik gadu izsniedz licences.
Pamatā zobārstniecība ir nozare, kas regulē pati sevi, jo katrs zobārsts, kas izveido savu privātpraksi, izdošanos var nodrošināt tikai ar savu darbu.