Atlikušajā laikā republikāņi varēs likt šķēršļus prezidenta iekšpolitiskajām iniciatīvām, par spīti B. Obamas un republikāņu solījumiem sadarboties. Tāpēc B. Obama lielāku uzmanību varētu pievērst ārpolitikai, kur amerikāņiem netrūkst nopietnu izaicinājumu. Analītiķi domā, ka nākamajos divos gados ASV ārpolitika varētu būt atšķirīga. Par to lielā mērā parūpēšoties tieši republikāņi.
Sankciju likumprojekts
Lai gan Maskavā jau izskanējušas gaviles pēc demokrātu sakāves starpvēlēšanās, ko Krievijas varas gaiteņos dēvē par personisku zaudējumu B. Obamam, Kremlim nav pamata priecāties par ASV Kongresa jauno sasaukumu.
Senāta ietekmīgo Ārlietu komisiju vadīs pazīstams republikāņu «vanags» jeb stingra ārpolitiskā un militārā kursa piekritējs Roberts Korkers, kurš ir viens no autoriem likumprojektam, kas uz vairākiem gadiem var saglabāt Savienoto Valstu sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresīvo rīcību Ukrainā. Komisija septembrī vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, kas nodēvēts par Ukrainas brīvības atbalsta likumu.
Pašreizējās ASV sankcijas, kas vērstas pret Krievijas aizsardzības, enerģētikas un finanšu sektoru, stājās spēkā pēc B. Obamas parakstītajiem rīkojumiem, kurus ir relatīvi vienkārši atcelt. Ja sankcijas apstiprinātu ASV likumdevēji, to atcelšanai būtu nepieciešams vēl viens likums, kura izstrādei un pieņemšanai var trūkt politiskās gribas. Zinātāji to salīdzina ar 1960. gadā pieņemto tirdzniecības aizliegumu ar Kubu, kas joprojām ir spēkā.
Ukrainas brīvības atbalsta likums arī paredz palielināt ASV militāro atbalstu Ukrainai, tostarp piegādājot letālos ieročus, pret ko B. Obamas administrācija iebilst.
Likumprojekta liktenis ir atkarīgs no notikumiem Ukrainas austrumos. Konflikta eskalācija vai atklāts Krievijas bruņots iebrukums var ļaut republikāņiem izmantot likumprojektu, lai liktu prezidentam rīkoties stingrāk.
Prasa ievest karaspēku
Eksperti uzskata, ka B. Obama atlikušajā prezidentūras laikā vēlēsies gūt nozīmīgus ārpolitiskos panākumus. Vienu ir iespējams sasniegt jau pavisam drīz, jo līdz 24. novembrim ASV ir jāvienojas ar Irānu par Teherānas kodolprogrammas iesaldēšanu apmaiņā pret amerikāņu sankciju mīkstināšanu, pret ko iebilst vairākums republikāņu.
Daļu no sankcijām B. Obama varētu pārtraukt, izmantojot konstitūcijas sniegtās pilnvaras, bet tik un tā būtu nepieciešams Kongresa balsojums, lai tās atceltu pavisam. Republikāņi ir brīdinājuši - ja prezidents mēģinās apiet Kongresu, viņi nobalsos par vēl stingrākām sankcijām pret Irānu. «Šāds scenārijs varētu piespiest Balto namu ieņemt stingrāku pozīciju sarunās ar Teherānu,» politologs Džeisons Džonsons sacīja telekanālam Al Jazeera.
Republikāņi arī kritizē ASV prezidenta stratēģiju cīņā pret džihādistu kustību Islāma valsts (IS), kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. Līdz šim amerikāņi ir veikuši uzlidojumus IS pozīcijām Sīrijā un Irākā, bet noraidījuši iespēju iesaistīt arī sauszemes spēkus.
Vēl viens pazīstams «vanags» un bijušais republikāņu prezidenta amata kandidāts Džons Makeins, kurš turpmāk vadīs Senāta bruņoto spēku komisiju, aktīvi iestājas par amerikāņu karavīru ievešanu pilsoņkara pārņemtajā Sīrijā, lai efektīvāk cīnītos pret IS. Pagaidām viņam ir maz atbalstītāju pat savā partijā, tomēr vairākums republikāņu apzinoties, ka IS nevar apturēt bez karavīriem uz zemes, ziņu aģentūrai Reuters atzinis republikāņu senators Maiks Lī.
Republikāņu nākšana pie varas Kongresā, visticamāk, nozīmē «nāves spriedumu» B. Obamas jau 2008. gadā dotajam solījumam slēgt Gvantanamo cietumu, kurā ir ieslodzīti aizdomās par terorismu turētie ārzemnieki. Republikāņi ir pret to.