SKDS jūnijā veiktajā aptaujā līdera pozīcijas joprojām saglabā Saskaņa, par kuru balsotu 21,3% aptaujāto pilsoņu. Pakāpeniski palielinot popularitāti, tabulas otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru atbalsta 16,5%. Premjeres Laimdotas Straujumas pārstāvētā Vienotība ir trešā ar 11,5%, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ir ceturtā populārākā partija, kuru atbalsta 8,7% pilsoņu. Virs 5% robežas joprojām turas arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), turpretim partijai No sirds Latvijai (NSL) ir vairs tikai 3% piekritēju.
Valsts prezidenta vēlēšanas bija gana publiskas, un daži kandidāti bija sākuši izpausties jau vairākus mēnešus pirms tām, ar to vispirms domāts LRA līderis Mārtiņš Bondars. A. Kaktiņš uzskata, ka tieši viņa aktīvā darbība palīdzējusi saglabāt LRA līdzšinējo popularitāti iepretim otrai jaunpienācējai Saeimā partijai No sirds Latvijai, kura vairs nav redzama publiskajā telpā un zaudē atbalstītājus. Uz vaicāto, vai LRA publicitāti nenodrošina arī Artuss Kaimiņš ar savām aktivitātēm, sociologs atbildēja, ka viņa darbība drīzāk ir vērsta uz apvienības popularitātes graušanu.
Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām bija iespaids, ka līdz ar E. Levita izvirzīšanu Nacionālā apvienība cer palielināt arī savu popularitāti, bet tā tas neesot noticis. Tas, ka ZZS pakāpeniski palielinot atbalstu un tuvojas savam vēsturiskajam rekordam starpvēlēšanu periodā, ja pat nav jau to sasniegusi, gan varētu būt R. Vējoņa faktora ietekmē, uzskata A. Kaktiņš. Vienotības reitingu sociologs vērtē kā stabilu, un šajā ziņā tas pat pārsteidzot - viņaprāt, Vienotības popularitātei būtu jākrīt, par to liecinot sabiedrības reakcija uz Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas aktivitātēm, arī uzticība valdībai samazinoties, partijai par labu nenāk arī iekšējās nesaskaņas.
Nesen Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja par Latvijas faktu aptauju, kurā Vienotība jau ar tikai nedaudz vairāk nekā 8% bija palikusi ceturtajā vietā - to ar līdzīgu rezultātu kā SKDS pētījumā bija apsteigusi ne tikai Saskaņa un ZZS, bet arī Nacionālā apvienība. Arī Latvijas faktu aptaujā Latvijas Reģionu apvienība bija nedaudz pārsniegusi 5%, bet No sirds Latvijai atbalstījuši vairs tikai 3,2%.
SKDS pētījumā 18,8% pilsoņu atbildējuši, ka nezina, par ko balsotu, vēl 12,5% vēlēšanās nepiedalītos. Uz vaicāto, vai Latvijā vēl būtu izredzes kādam jaunam politiskajam spēkam, kurš varētu cerēt uz neizlēmušo daļu, A. Kaktiņš atbildēja, ka tādas iespējas teorētiski ir, bet jautājums esot, vai politiķiem vēl ir resurss kaut kā jauna radīšanai. Pērn 12. Saeimas vēlēšanās sevi pieteica pieci jauni politiskie spēki, kuru priekšgalā bija sabiedrībā pazīstami līderi. No tiem divi - LRA un NSL - iekļuva Saeimā, taču ne kā vēlēšanu uzvarētāji, bet ar mazāko deputātu skaitu. Savukārt pārējās trīs jaunās partijas nespēja pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo barjeru un nesasniedza pat 2%, kas dotu iespēju pretendēt uz nelielu valsts finansējumu. Arī SKDS aptaujā 1,1% atbalstītāju vēl ir saglabājusi tikai Jura Pūces vadītā partija Latvijas attīstībai, bet Aināra Šlesera izauklētā Vienoti Latvijai un Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija vairs nesasniedz pat 1% robežu.