Tiesa, ziņojumā ietvertais piedāvājums sagādās aukstu dušu tiem, kas cer, ka nākamais gads varētu «dāvāt» algu pieaugumu, - Labklājības ministrija iesaka arī 2011. gadā minimālo mēnešalgu iesaldēt. Ja valdība atbalstīs šo piedāvājumu, arī nākamgad, tāpat kā 2009. un 2010. gadā, minimālā mēnešalga Latvijā būs 180 latu mēnesī.
Sagaidāms, ka pret minimālās algas iesaldēšanu iebildīs viens no valdības sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Tā jau aplēsusi, ka, salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusi, minimālās algas saņēmēju neto ieņēmumi ir samazinājušies no 146,83 latiem līdz 130,31 latam mēnesī. LBAS rēķina - lai kompensētu strādājošo neto ieņēmumu samazinājumu, ko izraisījusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma samazināšana no 90 latiem līdz 35 latiem mēnesī, kā arī IIN likmes pieaugums no 23% līdz 26%, minimālā mēnešalga Latvijā būtu jāpalielina no 180 latiem līdz 205 latiem mēnesī. It kā skan vilinoši. Savā ziņā taisnība ir arī LBAS aizrādījumam, ka minimālās mēnešalgas palielināšana varētu vairot valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus no IIN un sociālajām iemaksām. Arī Labklājības ministrija norāda, ka aplokšņu algas un tādējādi arī ieradums maksāt nodokļus tikai no minimālās algas nav izskausts. Drīzāk gan ir noticis gluži pretējais - laikā, kad darbaspēka piedāvājums krietni pārsniedz pieprasījumu, šāda prakse plaukst un zeļ. Šī patiesība ir labi zināma arī ierēdņiem un politiķiem. Ne velti pērnvasar, vērtējot budžeta konsolidācijas iespējas, valdība nolēma atteikties no idejas par minimālās mēnešalgas samazināšanu, galvenokārt tāpēc, ka Finanšu ministrijas aplēses liecināja - minimālās algas samazināšana nozīmētu vismaz 5 miljonu latu mazākus ieņēmumus arī sociālajām iemaksām.
Taču, piekāpjoties LBAS jautājumā par minimālās algas palielināšanu, valdība pamatīgi riskētu. Proti, viena piekāpšanās var izraisīt veselu algu palielināšanas pieprasījumu lavīnu, bet apmierināt šos pieprasījumus 2011. gada budžeta veidotājiem nebūs pa spēkam. Turklāt jautājums, kā panākt, lai turpmāk darba algu kāpums Latvijā vairs nepārsniegtu produktivitātes pieaugumu, tā arī palicis neatbildēts.