Intervijā šveiciešu laikrakstam Le Temps viņš, atbildot uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka Krievija un Ukraina atrodas kara stāvoklī, to nodēvējis par nepieteiktu karu, kas esot acīmredzams un arī Ukrainas vadība to konsekventi dēvējot par agresiju. «Patiesība ir tajā, ka Krievijas prezidents pretēji vispārredzamajam apgalvo, ka viņam ar to nav nekāda sakara. Esmu ar viņu ticies ap 20 reižu, pēdējo reizi oktobrī Milānā. Dažkārt viņš saka, ka gribētu būt starpnieks starp Ukrainas valdību un separātistiem. Taču tas absolūti neatspoguļo īstenību. Kurš apbruņo separātistus? Kurš viņus atbalsta politiski, morāli, finansiāli, militāri? Tajā reģionā ir vairāk Krievijas ieroču, nekā bija līdz Malaizijas lidmašīnas notriekšanai,» teica. Ž. M. Barrozu.
Viņš arī kategoriski noraidīja ideju, ka Eiropas Savienība pati veicinājusi V. Putina rīcību. Viktora Janukoviča valdība parafējusi asociācijas līgumu ar ES, to neviens nav uzspiedis. «Krievijas propaganda aktīvi cenšas uzsvērt ideju, ka pastāv kaut kāda rietumu sazvērestība, kuras mērķis ir destabilizēt Krieviju. Tas ir pilnīgs neprāts! Nekā tāda nav bijis. Mēs neesam tajā ieinteresēti. Tieši pretēji, mēs esam ieinteresēti stabilā Krievijā. No ekonomisko interešu viedokļa mums Krievija ir svarīgāka par Ukrainu. Taču atbildība gulstas uz Krievijas pusi, nevajadzētu iet šīs propagandas pavadā, kura, jāatzīmē, tiek izmantota ļoti profesionāli un ļoti neatlaidīgi.»
Ž. M. Barrozu pauda viedokli, ka visiem paņēmieniem jācenšas apturēt nepieteiktā kara izplatīšanos Eiropā. Viņš cerot, ka no tā izdosies izvairīties. «Eiropai vajadzēja parādīt, ka tā nav mierā ir Krievijas rīcību. Liela valsts anektē daļu no izmēru ziņā mazākas valsts. Tas ir absolūts starptautisko tiesību pārkāpums. Eiropa varēja izlikties, ka neko neredz. Bet tas varētu tikt uztverts kā pamudinājums uz jaunām tāda paša veida avantūrām un radīt vēl nopietnāku situāciju.»