Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs jau gadu mēģina iegalvot, ka viņa valstī viss ir kārtībā: prese brīva, opozīcija darbojas, bet iekšlietu struktūras cīnoties vienīgi ar korupcijas noziegumos iestigušiem augsta un zemāka ranga ierēdņiem. Nav šaubu, tuvējās NVS valstīs ar autoritāru vadības stilu šāds paziņojums neizpratni nerada. Taču gluži pretēja aina vērojama rietumu virzienā, kā arī pašu mājās Ukrainā. Lai cik daiļrunīga cenšas būt ar Janukoviču pie varas nokļuvusī Reģionu partija, autoritatīvā Freedom House ir nesatricināma. Pirmo reizi kopš 2004. gada Ukraina no brīvo valstu saraksta pārceļojusi par pakāpienu zemāk un kļuvusi par «daļēji brīvu».
Bažas par notikumiem Ukrainā izteiktas gan ES valstīs, gan ASV. Tur nav palikusi nepamanīta Janukoviča komandas rosība varas vertikāles stiprināšanā, plašā administratīvo resursu izmantošanā beidzamajās vietējās vēlēšanās, kā arī politiski motivētā iepriekšējā režīma pārstāvju vajāšanā un vispārējais uzbrukums vārda brīvībai. Par sensacionālu uzskatāms prokuratūras aizliegums redzamākajai ukraiņu opozīcijas pārstāvei un bijušajai premjerei Jūlijai Timošenko izbraukt no valsts uz tikšanos ar Eiroparlamenta vadītāju Ježiju Buzeku Briselē 2. februārī. Lai kādi būtu prokuratūras skaidrojumi par divām pret Timošenko ierosinātajām krimināllietām un aizliegumu atstāt valsti, skaidri redzama politiskā motivācija. Ne velti arī kopumā ļoti piesardzīgā ES dalībvalsts Čehija piešķīrusi politisko patvērumu iepriekšējās ukraiņu valdības ekonomikas ministram Bogdanam Daņiļišinam.
Rietumiem jau drīzumā jāizšķiras ne tikai par attiecībām ar Baltkrieviju, bet arī jāsaprot, kādu sadarbību veidot ar Ukrainu. Diemžēl šīs valsts izmēri, kas it kā varēja dot Ukrainai milzīgas iespējas, vieš pamatotas bažas. Pat tad, ja ES iekšienē izdotos nonākt pie daudzmaz kopīga viedokļa par Ukrainas vietu nākotnes Eiropā (kas maz ticams), vēl nepieciešama pašu ukraiņu vēlēšanās panākt pretim. Līdz šim īpaši nav līdzējis tas, ka 70% ukraiņu atbalsta integrāciju ES - šāds noskaņojums nav licis valsts varai īstenot nopietnas politiskās un ekonomiskās reformas, bez kurām runas par eiropeisko vektoru ir tikai tukši vārdi.