Uldis Rutkaste
LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
Vēl pirms minēto notikumu pavērsiena bija skaidrs, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad kļūs lēnāka, tātad runa ir par to, cik strauji kļūs lēnāka un vai tas pārvērtīsies ekonomikas kritumā. Tas pirmām kārtām būs atkarīgs no tā, cik ātri un cik ambiciozi būs politikas veidotāji un kādus soļus tie būs gatavi spert, lai atrisinātu parādu krīzi. Ja notikumu gaita attīstītos visnelabvēlīgākajā virzienā, nesamērīgas tirgus svārstības var būtiski ietekmēt banku sistēmu, kas draudētu izvērsties līdzīgos notikumos kā 2008. gada beigās. Tiesa, šāda scenārija varbūtība nav augsta, jo īpaši tāpēc, ka politikas veidotāji ir guvuši mācību no iepriekšējo notikumu gaitas. Turklāt Latviju tas šoreiz skartu daudz mazākā mērā. 2008. gada beigās pamattrieciens Latvijas ekonomikai bija maksa par iekšējo nesabalansētību, pilnībā apstājoties milzīgajai trekno gadu kredītu plūsmai, kam pieplusojās arī spēcīgs ārējā pieprasījuma kritums. Pašlaik Latvijas ekonomika ir daudz spēcīgāka un galvenais ietekmes kanāls būtu ārējā pieprasījuma kritums.
Pēdējās dienās ir audzis Šveices franka un Japānas jenas kurss pret citām vadošajām valūtām, un tas norāda uz naudas plūsmu uz šīm valstīm. Neapšaubāmi nauda ieplūst zelta tirgū, kur tiek sasniegti jauni cenas rekordi.
Mārtiņš Kazāks
Swedbank galvenais ekonomists
Politikas veidotājiem, turklāt ne tikai ASV, bet arī Eiropā, ir nopietni un nekavējoties jārīkojas, lai finanšu tirgos radītu pārliecību, ka tiks veiktas paliekošas strukturālas reformas ilgtspējas nodrošināšanai, nevis tikai no reizes uz reizi veiktas kosmētiskas darbības, lai problēmas uz laiku pietušētu. Pašreizējā budžeta deficītu trajektorija vairākumā valstu nav ilgtspējīga, un budžetu deficīti ir jāmazina. ASV gadījumā bez nodokļu palielinājuma atsevišķās jomās, visticamāk, neiztikt. Eiropā lielākā problēma ir atzīt, ka tādām valstīm kā Grieķija pašreizējais parādu slogs nav panesams un tas samērā agresīvi jānoraksta, paralēli politiskā līmenī vienojoties par ekonomiku stiprinošām strukturālām reformām un mehānismiem, kas dalībvalstīm liek ievērot stingru fiskālo disciplīnu.
Lai izbeigtu spekulācijas, ASV valdībai jānāk ar skaidru vēstījumu, kā tā darīs budžetu ilgtspējīgu un mainīs parāda palielināšanas tendenci, kā arī - kā spēs atjaunot ekonomikas izaugsmi. Līdz šim ASV ekonomika tika stimulēta ar naudas ieplūdināšanu finanšu tirgos, bet tas nav devis gaidīto rezultātu.
Ja pasaules ekonomika piedzīvos sliktāko scenāriju un atkārtoti ieslīgs recesijā, Latvijai tas nozīmēs gan grūtāku pieeju finanšu tirgiem, gan eksporta apjomu samazināšanos. Taču nav prognozējama ne tuvu tāda recesija kā 2008. un 2009. gadā, jo Latvijas ekonomika kļuvusi krietni sabalansētāka (nav vairs izteiktu aktīvu cenu burbuļu, kas varētu sprāgt) un vairs tik lielā mērā nav atkarīga no aizņemšanās iespējām finanšu tirgos (tekošajā kontā ir pārpalikums, nevis milzīgs deficīts). Tiesa, mājsaimniecības joprojām ir uzkrājušas samērā nedaudz un bezdarbs arvien ir augsts, un tas mazina to spēju «izsēdēt» krīzi.
Roberts Idelsons
Krievijas bankas M2M Private Bank vadītājs
Situācija pasaules biržās, bez šaubām, normalizēsies, un tas, visticamāk, notiks dažu nedēļu laikā. Tas, ko darīs ASV Federālo rezervju sistēma, jau daudzmaz ir skaidrs: no stimulējošiem instrumentiem viņu rīcībā ir tā saucamais QE3 - atjaunot vērtspapīru uzpirkšanu tirgū, tādējādi palielinot naudas masu un veicinot finanšu tirgus stabilizāciju un ekonomiku. Vai tas nostrādās šoreiz un ekonomikas recesijas draudi tiks pārvarēti? Iespējams, nē, un recesija tomēr būs. Šīs biržu panikas ietekme uz Latviju pagaidām nav liela. Potenciāli tā izpaudīsies lēnākā ekonomikas pieaugumā. Diez vai mēs redzēsim kaut ko līdzīgu 2008. gadam, jo šoreiz valsts finanses ir krietni labākā kārtībā, Valsts kasē ir vairāk naudas un arī banku sistēma nav pakļauta tik lieliem riskiem.
Savukārt investīciju plūsmas uzreiz kardināli nemainīsies - ASV bija un paliek lielākais finanšu tirgus. Pēdējā nedēļā notiekošais liek secināt, ka centrālās bankas emitēs tik daudz naudas, cik nepieciešams, lai nepieļautu skaļus bankrotus.