politologs
Ja skatāmies uz partiju uzvedību pirms vēlēšanām un to, pie kāda vēlētāja tās griežas un uz kādu vēlētāju tās ir orientētas, lielāko daļu partiju var saukt par latviski orientētām partijām, kas vērstas uz latviešu elektorātu. Gan zaļie zemnieki, gan pārējie, izņemot Saskaņas centru, orientējas uz latviešu vēlētāju. SC cenšas vērsties gan pie latviski runājošiem, gan arī pie krieviski runājošiem vēlētājiem. Savukārt t. s. latviešu partijas pirms vēlēšanām pat netaisījās vērsties pie krieviski runājošā vēlētāja. To parādīja Vienotība, kas patiesībā savu vēlēšanu kampaņu balstīja uz latviešu un nelatviešu pretnostatīšanu. Man radās tāds iespaids - ka vieni vēlētāji viņus iecels saulītē, bet no citiem nekas labs nav gaidāms. Uzskatu, ka gan ar latviešiem, gan nelatviešiem vajadzētu draudzēties visām partijām. Varu tikai izteikt cerību, ka varbūt Latvijā pienāks brīdis, kad politiķi vērsīsies pie visiem vēlētājiem, nevis tikai pie atsevišķiem vēlētāju segmentiem. Formāli jau it kā vēršas pie visiem, taču tie saukļi ir domāti konkrētam vēlētājam un grupām - gan latviskajām partijām, gan nelatviskajām. Dalījums pēc nacionālā principa ir iegājies no 90. gadu sākuma līdz ar partiju attieksmes veidošanos pret pilsonību. Standarts, ka vieni ir kreisie un otri - labējie, nav produktīvs variants.