Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis, a/s Latvenergo siltumenerģētikas eksperts Ilmārs Stuklis uzsver, ka, plānojot TEC ražošanas jaudu modernizāciju, salīdzinātas dažādas iespējamās tehnoloģijas, tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošana, tomēr izvēlētais - dabasgāzes izmantošanas - variants atzīts par ekonomiskāko un tehniski piemērotāko.
«Pieņemot šo lēmumu, liela nozīme bija faktam, ka Latvijas teritorijā atrodas Inčukalna dabasgāzes krātuve, kas nodrošina ļoti nozīmīgas gāzes apgādes rezerves un tātad arī - drošību,» uzsver I. Stuklis un piebilst - lai nodrošinātu TEC darbību ar akmeņoglēm vai biokurināmo, būtu jārada jauna izejvielu piegādes infrastruktūra.
«No koksnes un biomasas mums nepieciešamo elektroenerģijas apjomu arī nemaz nav iespējams ekonomiski pamatoti saražot,» norāda enerģētikas eksperts un uzsver, ka, piemēram, koksnes kurināšanas procesā iegūstamā siltuma un elektrības attiecība ir nelabvēlīgāka, nekā kurinot gāzi.
Pēc I. Stukļa teiktā, dabasgāzes piegādātāji ieinteresēti produkcijas noietā un konkurētspējā ar citiem resursiem, tāpēc, ja gāzes cena pārāk palielinās, dabasgāzes darbināto elektrostaciju izstrāde tiek samazināta un aizstāta ar importēto elektrību.
Igaunijas energokompānijas Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve atzīst, ka viņa vadītais uzņēmums gāzes elektrostacijās neinvestētu, jo Igaunijai ir pieejami vietējie resursi. Tomēr S. Līve uzsver: «No tirgus un energoapgādes drošības viedokļa jebkuras investīcijas elektroenerģijas ražotnēs vērtējamas pozitīvi. Un tirgus dalībniekus vienmēr iepriecina, ja šajās ražotnēs nav jāiegulda nauda pašiem.»