Pētījumi rāda, ka bioloģiskajā ražošanā iegūtajā pienā ir vairāk omega-3 taukskābju, kā arī veselībai labvēlīgāka omega-3 un omega-6 taukskābju proporcija, kas ir labi sirds un asinsvadu veselībai. Bioloģiskā produkcija kļūst aizvien pieejamāka arī tiem, kas nav tiešās pirkšanas pulciņu biedri vai centīgi ekotirdziņu un mazo bodīšu apmeklētāji, - teju katrā lielveikalā pieejami Tukuma piena, Lazdonas un Talsu piena ekolīniju produkti.
Kaut arī šķiet, ka informācijas ir gana daudz par to, kā atšķiras bioloģiski saimniekojot iegūti produkti no konvencionālajiem, daudzi tomēr lauza galvu - vai jāmēģina ticēt produkta nosaukumam, jāšifrē sastāva apraksts, kaut vienkāršākais, kā to atšķirt, ir zaļās lapiņas marķējums. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas aptaujas rāda, ka 22% Latvijas iedzīvotāju atzīst: ja ir tāda iespēja, viņi labprāt iegādājas bioloģiskos jeb ekoproduktus. Visbiežāk bioloģisko pārtiku iegādājas sievietes vecumā virs 30 gadiem, kurām ir bērni. Galvenie bioloģiskās pārtikas iegādes šķēršļi - šaubas, vai tas, ko pārdod, patiešām ir bioloģiska pārtika, stāsta a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus. Un tikai tad seko bioloģiskās pārtikas pieejamība un cenas atšķirība. Pēdējā laikā tieši piena produktu grupā šīs cenas atšķirības samazinās aizvien vairāk un ekoprodukti maksā vien par pārdesmit centiem vairāk nekā «parastie».
Bioloģiski saimniekojot, piens tiek iegūts no lopiem, kas ēduši bioloģiski audzētu zāli un rupjo lopbarību, neizmantojot ģenētiski modificētu soju vai kukurūzu, kā tas Latvijā lielākoties notiek konvencionālajās saimniecībās. Dzīvniekiem tiek nodrošinātas pastaigas, pietiekami plaša dzīves telpa, vai arī tie dzīvo brīvās ganībās un elpo veselīgo lauku gaisu. Slimības ārstē ar profilaksi - nodrošinot dzīvniekiem veselīgus apstākļus, tāpēc ķīmiskās zāles ir jālieto tikai izņēmuma gadījumos. Bioloģiskās saimniecības tiek sertificētas, izejot stingru uzraudzības procesu un no pieteikuma par vēlmi kļūt par bioloģisko saimniecību iesniegšanas brīža veselus divus gadus veicot pārejas pasākumus. Valsts sertifikācijas un testēšanas centra galvenā eksperte Vija Rāka stāsta, ka kontrole tiek veikta gan pārbaudot visu dokumentāciju, gan ņemot paraugus no produktiem. Veikt pārbaudi speciālists saimniecībā var ierasties negaidot. V. Rāka atzīst, ka krāpšanās gadījumu neesot, ja kāda kļūme gadās, parasti tā ir apstākļu sakritības vai zemnieka nezināšanas dēļ.