Atšķirībā no Saskaņas centra, kas, aicināts valdībā, pie okupācijas kārts izspēlēšanas uzreiz uzgrieza muguru, VL-TB/LNNK demonstrējusi čūskas cienīgu taktiku un neatkarīgi no tā, vai Vienotība gribēja vai negribēja redzēt to sēžam pie valdības galda, vietu tur ir dabūjusi, lai arī, visticamāk, tikai vienu.
No vienas puses, kā norāda Dombrovskis, šķēršļu sadarbībai neesot - VL-TB/LNNK solījusies necilāt publiskā telpā cittautiešu repatriācijas jautājumu un paklusēt par izglītību tikai latviešu valodā, taču, no otras puses, šķēršļi ir gan - VL-TB/LNNK līderis Imants Parādnieks diezgan skaidri izteicies: nav izslēgts, ka atsevišķi biedri izmantos savas Satversmē garantētās tiesības uz vārda brīvību un paudīs savus uzskatus. Un nav šaubu, ka malā palikušais, greizsirdīgais Saskaņas centrs un tā atbalstītāji masu medijos izmantos visas visniecīgākās iespējas, lai VL-TB/LNNK deputāti savas Satversmē paredzētās tiesības izmantotu «godam».
Šajā gadījumā lielākā bīstamība nav tajā, ko padomās pārējā Eiropa, ASV vai kaimiņos esošie krievi un vai Valsts prezidents Valdis Zatlers aizbrauks vai neaizbrauks uz Krieviju, taču būtu jābūt nopietnām bažām, vai iespējamie incidenti un provokācijas par nacionālajiem jautājumiem nevarētu savīties kopā ar naudas un budžeta lietām. Kā zināms, šajā jomā tuvākajā laikā nav gaidāms rožu dārzs.
Vienotība ar SC aicināšanu valdībā gudri atbruņoja to no argumenta «mūs nelaiž lemt par budžetu», taču ar VL-TB/LNNK klātbūtni iedeva daudz stiprāku, nacionāli piesātinātu - «latvieši drīkst lemt par budžetu, krievi - ne». Un ar tādu lozungu ir daudz vieglāk vest krievvalodīgos uz barikādēm.