Tie, kas nepaguva uz Cēsīm, tagad savām acīm var skatīt un izvērtēt šo Braco Dimitrijeviča personālizstādi, kā arī speciāli Latvijai tapušo darbu - lielformāta fotoinstalāciju Ikdienas garāmgājējs - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē līdz 21. oktobrim.
«Būtībā tas ir viņa kredo - būt saprotamam gaismas ātrumā,» apgalvo izstādes kuratore, mākslas zinātniece Astrīde Rogule, kas horvātu mākslinieku pazīst jau sen un ir paguvusi sastapties ar viņa tiešumu un nesadomātību gan ikdienā, gan mākslā. 7. oktobrī plkst. 15 LNMM mākslas zinātniece kopā ar mākslinieku Leonardu Laganovski, iedvesmojoties no B. Dimitrijeviča personālizstādes darbiem, veidos sarunu muzejā par laikmetīgās mākslas aktualitātēm, pagātnes un nākotnes vīzijām.
1948. gadā dzimušais B. Dimitrijevičs absolvējis Zagrebas Mākslas akadēmiju un mācījies Svētā Martina mākslas skolā Londonā. Šobrīd dzīvo Dubrovnikos Horvātijā un Parīzē. «Viņa tēvs Vajo Dimitrijevičs bija ļoti slavens gleznotājs, kura mājās ir pulcējušies dažādi dižgari un brīvdomātāji, piemēram, Sartrs,» stāsta A. Rogule. «Kamēr tēva nebija darbnīcā, viņš ir steidzies ātri, ātri mālēt. Līdz ar to viņš saka: «Mans pirmais stils bija ekspresionisms.» Tomēr Braco saprata, ka glezniecība viņu nevilina, un sāka izpausties dažādās vizuālās zīmēs ar noteiktu koncepciju.» Pats sevi dēvē par vienu no konceptuālās mākslas aizsācējiem. 1963. gadā realizējis savu pirmo konceptuālās mākslas projektu - no grīdas lupatas izveidotu karogu kuģiem un laivām kā alternatīvu nacionālajiem karogiem, kuri jāmaina, iekuģojot valstij piederošajos ūdeņos.
«Viņam piemīt avantūrista daba un ārkārtīgi liela drosme. Kuram citam cilvēkam gan pasaules lielākie muzeji izsniegs mākslas darbu oriģinālus, piemēram, Magrita darbu, lai viņš varētu spēlēties ar tiem savās instalācijās?» teic A. Rogule.
«Šo izstādi ļoti gribēju šeit, jo Latvijas cilvēkam viņš ir saprotams - gan poētisks, gan ļoti, ļoti tiešs. Tie ir ļoti līdzīgie pasaules redzējumi, jo mēs atrodamies vienotā postpadomju telpā - mums arī reiz bija jārunā metaforās, lai savējie varētu saprast,» skaidro izstādes kuratore. «Pēcvēsture» ir B. Dimitrijeviča radīts termins jēdzienam, kurš apzīmē laiku, kas pārstāv dažādu vērtību līdzāspastāvēšanu un kuru raksturo vērtējuma atskaites punktu daudzveidība. Izstāde Kuģošana pēcvēsturē bija eksponēta 2009. gadā Venēcijas Modernās mākslas muzejā Palazzo Ca'Pesaro 53. Venēcijas mākslas biennāles ietvaros. Savukārt fotoinstalācija Ikdienas garāmgājējs interesanta ar to, ka mākslinieks, būdams relatīvisma teorijas piekritējs, sāka tādas veidot jau 1970. gadā ar mērķi parādīt, ka ikviens no mums var būt tikpat nozīmīgs kā ievērojams politiķis vai mediju zvaigzne.