Visnopietnākais no tiem ir ES fondi - instruments, kas kā reiz radīts, lai samazinātu labklājības plaisu starp Eiropas reģioniem. Šajā plānošanas periodā (2007.-2013. g.) Latvija saņēmusi 4,5 miljardus EUR, no kuriem uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanai iedalīti 16% jeb 737 miljoni EUR. Sarunas par nākamā plānošanas perioda finansējumu vēl tikai notiek, bet tā apjoms, visticamāk, būs ne mazāk nozīmīgs.
Līdz šim Latvijas uzņēmumiem pieejami ES fondi galvenokārt tika dalīti «grantu» veidā, kas nozīmēja, ka sniegtais atbalsts nav jāatmaksā. Alternatīva, kas lēnām kļūst arvien izplatītāka, ir ES fondu dalīšana, izmantojot finanšu instrumentus - aizdevumus, kredītu garantijas, kā arī riska kapitālu, kas ir ieguldījums uzņēmuma pašu kapitālā. Tādā veidā papildus primāro mērķu sasniegšanai - jaunu darba vietu radīšanai, lielākiem nodokļu ieņēmumiem un uzlabotai Latvijas uzņēmumu konkurētspējai - tiek panākts arī bumeranga efekts, jo ieguldījums atgriežas pie investora (t. i., Latvijas valsts!). Tiek panākta ilgtspējīga pieeja ES fondu sadalei, jo ļauj katru latu izmantot vairākas reizes.
Lai īstenotu ES fondu «novadīšanu» līdz uzņēmējiem, izmantojot finanšu instrumentus, parasti konkursa kārtībā tiek atlasītas finanšu institūcijas, kam ir vislielākā pieredze darbā ar konkrētajiem instrumentiem. Līdzekļi tiek piešķirti pēc objektīviem tirgus principiem, jo šo līdzekļu pārvaldītāja peļņa tiešā veidā ir atkarīga no investīciju atdeves. Pārvaldītājs ir maksimāli ieinteresēts veiksmīgu investīciju īstenošanā, nevis izšķiest līdzekļus «agonējošu» uzņēmumu stutēšanai. Kā papildu kritēriju finanšu starpnieku atlases procesā var noteikt finanšu starpnieka spēju piesaistīt līdzfinansējumu no privātā sektora. Tādējādi citu investoru uzticētā nauda kalpotu kā papildu apliecinājums izvēlētā starpnieka profesionalitātei un uzticamībai. Vēl viens būtisks ieguvums no šādas pieejas ir palielināts tiešo investīciju kopējais apjoms. Ja valsts no ES struktūrfondiem nolemj virzīt, piemēram, 100 miljonus eiro mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam caur riska kapitāla fondiem un uzdod tādu pašu summu piesaistīt no privātā sektora, valsts ar saviem 100 miljoniem EUR būs panākusi, ka kopējais līdzekļu apjoms, kas tiek investēts ekonomikas attīstībā un stimulēšanā, sasniedz 200 miljonus EUR.
Riska kapitāls visā pasaulē ir pierādījis sevi kā efektīvu finanšu instrumentu. Latvijas Riska Kapitāla Asociācijas trīs aktīvākie biedri desmit gadu laikā ir veikuši ieguldījumus 30 uzņēmumos 51 miljonu EUR apmērā. Šo investīciju rezultātā uzņēmumu apgrozījums ir trīskāršojies no 127 miljonu EUR uz 377 miljonu EUR, kā arī radītas vairāk nekā 1700 jaunas darba vietas.
Tā kā ES pieļauj fondu sadali, izmantojot riska kapitālu, būtu lietderīgi līdzekļu daļu novirzīt tieši šiem finanšu instrumentiem. Tā tiktu sekmēta efektīvāka, straujāka ekonomikas attīstība.