Tās abas radītas 1915. gadā un veltītas liktenīgās sievietes, cigāru fabrikas strādnieces Karmenas, Dona Hozē un citu operpublikai labi pazīstamo varoņu dzīves peripetijām. Tapiera lomā iejutīsies LNSO, kura priekšā stāsies amerikāņu komponists un diriģents, daudzu vēsturiskā mēmā kino partitūru atjaunotājs un jaunradītājs Timotijs Broks.
Koncerta diriģenta izvēle nav nejauša: kopš 1986. gada, kad tobrīd vēl tikai 23 gadus vecajam mūziķim tika pasūtīta mūzika austriešu kinorežisora Georga Vilhelma Pabsta mēmajai filmai - melodrāmai Pandoras lāde (1929), viņš gan komponējis, gan restaurējis partitūras ap 30 mēmajām filmām. Jau piecpadsimt gadu ilgst T. Broka sadarbība ar Čārlija Čaplina fondu. Tā sākās 1999. gadā, kad Parīzē dzīvojošie kinoleģendas radinieki lūdza atjaunot Čaplina mūziku viņa filmai Modern Times (1936). Kopš tā laika T. Broks sagatavojis un vadījis vairāk nekā 200 Čaplina filmu seansu, ar šādiem kinokoncertiem apceļojot vai visu pasauli. Viņš arī pēc dzirdes pierakstījis notīs nesen atklātos ierakstus ap 20 stundu garumā, kuros Čaplins atskaņo paša sacerētus, sev neierasti dramatiskus klavierdarbus. Arī šīs tēmas tagad skan Čaplina filmu simfoniskajos pavadījumos.
Kinokoncerta pirmajā daļā būs skatāma Sesila B. Demila (1881-1959) filma Karmena, kas radīta 1915. gadā. Filmas pamatā ir tieši slavenā Žorža Bizē opera, nevis Prospēra Merimē novele. Tāpēc titulloma uzticēta izcilajai operdīvai, tā laika operzvaigžņu vidū netipiski slaidajai Džeraldīnei Ferarai, kura labi derēja arī par mēmā kino skaistuma ideālu. Dona Hozē lomā redzams sportiskais mīlētājs Voless Rīds, savukārt vēlāk ļoti populārajam kinoaktierim Pedro de Kordovam Eskamiljo loma bija debija kino. Orķestra partitūru veidoja pazīstamais kinomūzikas komponists Hugo Rīzenfelds, izmantojot arī Ž. Bizē operas mūziku. T. Broks šo partitūru restaurēja 1995. gadā.
Pavisam citāda ir Čaplina Burleska par Karmenu, kurā uzsvērta situāciju komiskā puse, bet pašam Čaplinam Hozē lomā vēl ir tikai 26 gadi. Sākumā uzzinām, ka krodzinieks un kontrabandists Lilass Pastia (operā - mīmista loma) piecdesmit gadu mācījies zagt un nu cer, ka iegūtā meistarība viņam pavērs durvis uz politisko karjeru. Tēlu galerijā izceļas mūlis ar garām ausīm, cirka klauna Džona Randa atveidotais Eskamiljo, miesās aplam raženā Karmenas draudzene, īsi duncīši neatbilstoši garās zobenu makstīs un citas naivi smieklīgas detaļas. Karmenas lomā ir daudzu Čaplina filmu zvaigzne Edna Pērvaiensa.