Ceļš gan uz to, lai Latvija vispār būtu pārstāvēta šajā izstādē, bijis visai ērkšķains, un likstas nav beigušās - sākot ar novēlotiem valdības lēmumiem piedalīties šajā izstādē un beidzot ar pēdējām pretrunīgajām ziņām, ka Latvijas paviljons izstādē otrdien it kā tehnisku iemeslu dēļ esot slēgts.
Pretrunīgas ziņas
Ziņas, ka Latvijas paviljons līdz ar Lībijas paviljonu otrdien slēgts saistībā ar gaisa kondicionētāju testēšanu un iekšdarbiem, trešdien parādījās oficiālajā izstādes mājaslapā. A. Egle gan to noliedz un norāda, ka paviljons nav slēgts ne uz mirkli, lai gan dažādas pārbaudes notiekot visai bieži. Divas dienas uzņēmums mēģina pie izstādes organizatoriem noskaidrot, kāpēc šāda, pēc A. Egles sacītā, nepatiesa informācija, parādījusies izstādes mājaslapā, taču pūles līdz šim nav vainagojušās ar panākumiem. Arī projekta īstenošanas pārraudzītāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ceturtdien nosūtījusi oficiālu lūgumu izstādes organizatoriem sniegt informāciju. «Mēs ticam tam, ko saka mūsu partneri [Aerodium],» Dienai teica LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce un piebilda, ka LIAA pati uz vietas izstādē nevar pārbaudīt izskanējušo ziņu patiesumu, jo līdzekļu taupības nolūkā izlemts klātienē neuzraudzīt izstādē notiekošo.
Paši draudēja apturēt
Aerodium pirms dažām dienām pats piedraudēja apturēt darbu Latvijas paviljonā, līdz saņems daļu no atlikušās samaksas par paveikto, Dienai vēstīja droši avoti, pats uzņēmums gan to noliedza. «Negribam likt vilties mūsu apmeklētājiem, interese ir liela,» intervijā kanālam LNT trešdien sacīja A. Egle, taču atzina, ka konti ir tukši un tiek gaidīts, ka «valsts noreaģēs». Saskaņā ar līgumu Aerodium par paviljona izveidi jāsaņem 2,55 miljoni latu. No tiem līdz šim saņemti 1,67 miljoni latu, pusmiljonu uzņēmumam vajadzēja saņemt pēc paviljona atklāšanas, bet atlikušo naudu pakāpeniski līdz izstādes slēgšanai oktobra beigās, teica A. Egle. Daļu, kas saskaņā ar līgumu uzņēmumam pienākas pēc paviljona atklāšanas, LIAA nemaksā, jo vēl no Aerodium neesot saņemts līgumā prasītais nodošanas un pieņemšanas akts kopā ar izstādes organizatoru atzinumu, ka paviljons atbilst visām prasībām, arī drošības prasībām, norādīja V. Vilistere-Lāce. Uzskaitījis vairākas līdz šim paviljonā veiktās pārbaudes, A. Egle šaubās, vai Ķīnas tehniskie dienesti ļautu atvērt paviljonu, ja būtu apdraudēta cilvēku drošība. Viņš piebilda, ka Latvijas paviljons nav vienīgais, kurš nav saņēmis visus papīrus.
Kavēja arī vulkāna dēļ
Taču ļoti iespējams, ka uzņēmums pēc dokumentu nokārtošanas nemaz nesaņems visu atlikušo naudu, jo no tās atrēķinās sodu par kavēšanos ar paviljona atklāšanu. Tas bija jāizdara maija pirmajā dienā, bet paviljons atklāts mēneša beigās. Par katru kavēto dienu sods ir 12 700 latu, taču LIAA soda naudas aprēķinā sola ņemt vērā nepārvaramus apstākļus. Pats uzņēmums projekta novēlošanos iepriekš Dienai skaidroja ar novēlotu valdības lēmumu par dalību projektā un pirmā finansējuma piešķiršanu. Vainīgs bijis arī Īslandes vulkāns, kura pelnu dēļ bija traucēta aviosatiksme un kavējās detaļu piegāde. Valsts amatpersonas savukārt norādīja, ka Aerodium rīkojies stipri riskani, apņemoties projektu īstenot īsā termiņā.