Manas portāla draugiem.lv draudzenes ērglēnietes Olgas Dundures (Kromanes) profilā rakstīts: «Vienkārši: dzīvoju! Baudu laimīgās vecumdienas.» Kaut arī nākamgad viņai paliks 70, Olga apguvusi datorprasmi, darbojas daudzās domubiedru grupās portālā draugiem.lv, fotografē un veido savas fotogrāfiju galerijas, raksta interesantus stāstus un nedomā, ka pensijas vecumā būtu jānoiet maliņā. Olga dzimusi 1941. gadā Latgalē, taču dzīve aizvedusi uz Vidzemes pusi - Ērgļiem. Darba mūžu viņa nostrādājusi par medicīnas māsu Ērgļu slimnīcā, poliklīnikā un pēdējos gadus veco ļaužu pansionātā Ērgļos. Uzaudzinājusi trīs bērnus, nu jau lieli arī divi mazbērni. Vecumdienās pārcēlusies uz dzīvi laukos Ogres upes krastos.
«Esmu vienkārša, zinātkāra un vēl jauna. Man nākamvasar būs tikai nieka 70 gadiņi. Draudzenes saka, es nenovecoju. Un man pašai arī tā šķiet. Tikai nez kāpēc fiziskā spēka tik maz. Vieglāk pārvietoties ar nūju rokā un lēnītiņām. :) Patlaban manā saimniecībā ir slaucamas kaziņas, vistas, truši, četri kaķi (!!!) un Reksis. Jā - vēl vīrs.» Tad, kad gājusi pensijā, licies, ka nekad nevienam vairs nebūs vajadzīgas ne viņas zināšanas, ne pieredze un prasme, ka aktīvajai dzīvei pielikts trekns punkts. Izrādījies citādi. No vasaras kaimiņiem rīdziniekiem dāvanā saņemts lietots dators. Sākumā datorpele likusies daudz biedējošāka par īsto, kura šad un tad, bēgot no kaķa, pa naktīm ieskrējusi saujā, tomēr ar dēla palīdzību grūtā datorprasme apgūta. Tagad Olga smej, ka kaimiņi viņu dēvējot par datoratkarīgo.
Dēls arī samaksājis par samērā dārgo LMT mobilā interneta pieslēgumu un ielicis mammas profilu draugiem.lv. Sākumā Olga spurojusies pretim, jo, kā pati atzīstas, bijis neērti, licies, ka tur ir tikai tādi tīņi vien. «Domāju, ko nu es, veca baba. :( Vēlāk uzgāju, ka tur tādas babas arī ir. :)» Portālā visvairāk iepaticies, ka var komunicēt ar cilvēkiem, ar kuriem vēlas. Draugiem.lv iepazinusies ar lieliskiem cilvēkiem, arī Lietuvā dzīvojošo dzejnieku Jāni Rapšu, kura tēva mājas Dagdas pusē bijušas netālu, taču satikties nekad nav gadījies. Vienaudze Aglonas novada uzņēmēja Lidija Agloniete caur draugiem kļuvusi tik tuva kā māsa.
Olga iesaistījusies ap 15 domubiedru grupās, pirmā no tām bijusi Dāmas labākajos gados, uz kuru viņu uzaicinājusi Anita Ieviņa, kura dzīvo Hamburgā. «Toreiz es vēl nezināju, ka ir šādas interešu grupas. Anita mani pamācīja, iedrošināja, arī aicināja satikties dzīvajā.» Tovasar Olga noorganizējusi domubiedru grupai tikšanos Brakos Blaumaņa muzejā. Atbraukušas kādas 17 dāmas no visas Latvijas, arī Anita no Vācijas. Kāda Rīgas fotosalona īpašniece Rasma Briede, redzēdama Olgas fotogrāfijas, iedrošināja viņu sarīkot fotoizstādi. Mazās tikšanās notiek Torņakalna bibliotēkā Rīgā, kur dāmas tiekoties gandrīz katru mēnesi, Olga gan bijusi tikai trijās, lasījusi arī savus dzejoļus.
Vēl Olga darbojas grupā Sievietes sievietes gados, Rokdarbu grupiņā, kur smeļ ierosmi jauniem darbiņiem, ieskatās arī kristīgajās grupās, kā arī grupās, kurās pulcējas literatūras cienītāji.
«Dzīve mani nav saudzējusi. Daudz slimoju. Bažījos, ka bērni var bāreņos palikt. Bet, paldies Dievam, jau mazbērni lieli. :)) Kazas man ir tādēļ, lai neiesūnotu kauli un locītavas, kuras man ir pabēdīgas. Pamostos. Grūti. Spēka nav. Būtu kūts tukša, gulētu tālāk, bet ceļos, iedzeru ūdens krūzi un mildronātu un eju. :)) Tā rodas spēks! Ravēju, sēžot uz beņķīša. Lasu, rakstu, fotografēju, lasu dzeju. Ziemās adu un šuju. Daudz lielisku cilvēku iepazīts!» patiesā sirsnībā par dzīvi priecājas Olga Dundure.