A. Džiojeva pašreizējam prezidentam Eduardam Kokoiti izvirzījusi ultimātu diennakts laikā atrisināt krīzes situāciju Dienvidosetijā, piesolot viņam un viņa ģimenei tiesisko neaizskaramību.
Iegūst vēlēšanu protokolu
A. Džiojeva trešdienas rītā paziņoja, ka, neraugoties uz Augstākās tiesas lēmumu, viņa ir likumīgi ievēlēta prezidente. Bijusī izglītības ministre pavēstīja, ka viņa izveidos valsts padomi, kuras uzdevums būs «nodrošināt konstitucionālu varas nodošanu», raksta NEWSru.
Tiesa otrdien paziņoja, ka rezultāti jāanulē, jo A. Džiojevas atbalstītāji ir veikuši darbības, kas ietekmējot vēlēšanu rezultātus, tāpēc balsošana neesot uzskatāma par leģitīmu. Tiesa nekonkretizēja, kādi pārkāpumi konstatēti. Lēmumā teikts, ka jaunām vēlēšanām ir jānotiek 2012. gada martā, bet A. Džiojeva tajās nedrīkst piedalīties.
Viņasprāt, lēmums atzīt vēlēšanas par nenotikušām ir nesaprotams, jo gan Dienvidosetijas Centrālā vēlēšanu komiteja (CVK), gan starptautiskie novērotāji iepriekš paziņoja, ka nekādi nopietni pārkāpumi nav konstatēti.
Pašpasludinātā prezidente kopā ar aptuveni 600 atbalstītājiem trešdienas priekšpusdienā devās uz Teātra laukumu, kur atrodas CVK galvenais birojs, jo vēlējās tikties ar iestādes vadību. Kad pūlis centās iekļūt ēkā, drošībnieki raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus.
Pēc tam apsargi A. Džiojevu ielaida ēkā. Pēc tikšanās ar CVK vadītāju Bellu Plijevu opozīcijas līdere pie saviem atbalstītājiem iznāca ar vēlēšanu protokolu, kas apliecina, ka A. Džiojeva vēlēšanās uzvarējusi, savu konkurentu A. Bibilovu apsteidzot par 16%. Tomēr šis dokuments nav juridiski saistošs.
Šķetina Kremļa lomu
Kremlim paklausīgais E. Kokoiti paziņojis, ka Augstākās tiesas lēmums nav grozāms, un brīdinājis, ka varasiestādes var lietot spēku, ja A. Džiojevas izveidotā valsts padome vai tās atbalstītāji centīsies pārņemt varu. Prezidents arī sacīja, ka ir aizdomas, ka, pie varas nākot A.Džiojevai, Gruzija varētu mēģināt atgūt Dienvidosetiju. Viņa teiktajam piebalsoja arī Ģenerālprokuratūra, kas apsūdzējusi opozīcijas līderi centienos sarīkot kārtējo «krāsu revolūciju». Sociālajos tīklos tā esot nodēvēta par «sniega revolūciju».
Krievijas medijos parādījušies minējumi, ka prezidenta vēlēšanas atzītas par nenotikušām, jo Kremlis bijis pārsteigts par sava protežē A. Bibilova sakāvi. Tomēr A. Džiojevas štābs izvairās saspringtajā situācijā vainot Maskavu un atbildību noveļ uz E. Kokoiti administrāciju, kas nevēloties atteikties no varas, uz kuras rēķina prezidentam pietuvinātie cilvēki esot iedzīvojušies bagātībā.
Pati A. Džiojeva nav tik piesardzīga: «Esmu sev jautājusi: Krievija, kāpēc tu mani nemīli? Esmu krieviete pēc pases un dvēseles, un man nav saprotamas tās darbības, kurām esmu lieciniece. A. Bibilovs maniem sabiedrotajiem atklāti pateica: «Kremlis prezidenta amatā redz tikai mani.»»
Tikai trīs dienas pēc Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanām Maskava nāca klajā ar viedokli par situāciju separātiskajā reģionā, kura neatkarību Krievija atzina pēc 2008. gadā notikušās karadarbības starp Gruziju un Krieviju. «Maskava uzmanīgi seko notikumu attīstībai draudzīgajā kaimiņvalstī. Esam ieinteresēti, lai šajā jaunajā republikā saglabātos miers un stabilitāte un politiskie procesi attīstītos saskaņā ar likumu,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.