Grāmatā iekļautie pētījumi atklājuši, ka šāda tendence augstākajā izglītībā ir mērena, bet profesionālā izglītība ir būtiski defektīva. Tajā nestrādāt savā specialitātē īpaši raksturīgi ir lauksaimniecības, ražošanas un pārstrādes, pakalpojumu, dabaszinātņu un IT studiju programmu absolventiem. Augstskolu beidzēju vidū šī problēma ir izteikta humanitārajās zinātnēs un mākslā, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kā arī sociālajās zinātnēs. Mazāk aktuāla tā ir izglītībā un veselības aizsardzībā, tomēr, ņemot vērā ļoti zemo atalgojumu, pētījuma autori prognozē katastrofālu situācijas pasliktināšanos nākotnē, vēsta LETA.
Nestrādāšanu savā specialitātē pamatā izraisa zema motivācija meklēt darbu savā nozarē. To savukārt izraisa dažādi faktori no darba tirgus pieprasījuma viedokļa un galvenokārt - zems atalgojums.
Mūsdienās darba dzīvi sāk aptuveni piektā daļa vidusskolēnu, trešdaļa vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēkņu un puse studentu - galvenokārt, lai varētu nopelnīt iztiku. Ja situācija ļautu, daudzi jaunieši paralēli mācībām nestrādātu vai strādātu mazāk. Pilnas slodzes darbs, kuru jaunieši nespēj savienot ar mācībām, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ viņi pārtrauc mācības vidusskolā vai augstskolā vai arī darbu. Mācības savukārt ir galvenais iemesls, kādēļ 61% nestrādājošo jauniešu vēl nav darba pieredzes.