Deputātu pašu ziņā ir tas, cik palīgu vai padomnieku strādā viņu birojos Briselē un Rīgā. Tā Sandras Kalnietes (PS) palīgs Briselē būs EP vēlēšanās aiz strīpas palikušais eksdiplomāts Pēteris Viņķelis. Savukārt Rīgā viņas darbību palīdzēs nodrošināt līdzšinējais biroja darbinieks Mārtiņš Spravņiks. S.Kalniete par savu palīgu Briselē izvēlējusies diplomātu un politiķu rindās pazīstamu personu, turpretim pārējie rīkojušies citādi. Ivars Godmanis (LPP/LC) savu palīdzi Briselē Ritu Voini «pārmantojis» no iepriekšējā sasaukuma eiroparlamentārieša Alda Kušķa (JL). Rīgā viņam palīdzēs Krists Leiškalns un Ervīns Straupe.
Savus palīgus Rīgā vēl nav atraduši Krišjānis Kariņš (JL) un Alfrēds Rubiks (SC). Pirmajam Briselē palīdzēs kādreizējais Saeimas konsultants Jānis Patmalnieks. A.Rubika Briseles birojā savukārt strādās bijušais Saeimas frakcijas konsultants Anatolijs Pešehonovs. Inesei Vaiderei (PS), kurai iepriekšējā sasaukumu laikā palīgi mainījās visbiežāk, palīdzēs Zane Geidmane. Atkārtoti EP ievēlētais deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) saglabājis savu līdzšinējo asistenti Gunu Zaķi-Balto. Savukārt deputātam Aleksandram Mirskim (SC) palīdzēšot Žanna Lavrentjeva, informēja EP sociālistu grupā.
Raženāko palīgu skaitu - divus Briselē un astoņus Rīgā - nodarbinās no PCTVL ievēlētā Tatjana Ždanoka. Viņa neslēpj, ka tādējādi nodrošina arī savas partijas biroja darbību: «Mūsu partija nav bagāta, es vienkārši uzturu partijas aparātu.» Jāpiebilst, ka arī iepriekšējā sasaukuma deputāti neoficiālās sarunās atklājuši - Rīgā algotie palīgi un biroju izmaksas ir veids, kā daļēji mazināt savu partiju tēriņus.
EP deputāta palīgam atkarībā no viņa kvalifikācijas, izglītības un pieredzes alga var svārstīties no 1600 līdz 7000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Palīgiem ir arī veselības aprūpes garantijas un citi ES nodrošināti labumi.
EP gan ir sācis stingrāk kontrolēt deputātu izdevumus. Tajā skaitā pastiprināti tiek uzraudzīts biroju uzturēšanai nepieciešamās naudas izlietojums. Visiem palīgiem, kas nodarbināti Briselē, ir jānosaka ES līgumdarbinieka statuss - iepriekš viņi tika nodarbināti atbilstoši katras dalībvalsts likumiem. Pēdējo gadu laikā atklājusies virkne faktu par to, ka dalībvalstu eiroparlamentārieši izmantojuši viņiem atvēlētos līdzekļus biroju uzturēšanai, lai nodarbinātu savus radiniekus, maksātu algas neeksistējošām personām vai piegādātu papildu naudu partiju kasēm. Piemēram, bieži praktizēta shēma bija pamatīgas oficiālās algas pārskaitīšana asistentam, kurš pēc tam daļu naudas atdeva atpakaļ deputātam.
Šī sasaukuma EP deputātiem algas maksā EP, nevis dalībvalsts. Pēc nodokļu nomaksas eiroparlamentārieši saņem 6000 eiro. Viņiem arī ir virkne piemaksu, tajā skaitā kompensēti ceļa izdevumi.