Arī pēc tam, kad bija noslēgušies tautas skaitītāju apmeklējumi cilvēku dzīvesvietās, divus miljonus iedzīvotāju statistiķiem Latvijā atrast nebija izdevies - rezultāts apstājās pie aptuveni 1 880 000 pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. CSP priekšniece Aija Žīgure, vakar iepazīstinot ar rezultātiem, skaidroja, ka pēc tam vēl 188 000 cilvēku, kuri dzīvo Latvijā, uzieti, analizējot dažādu valsts un pašvaldību iestāžu datubāzes, un šos datus korelējot, lai pārliecinātos, ka uzskaitītie cilvēki tiešām dzīvo Latvijā.
Pierīga aug, bet tukša
Apkopotā statistika rāda, ka apdzīvotība kritusies 94 no 110 Latvijas novadiem. No reģioniem visstraujāk Latgalē, kura zaudējusi vairāk nekā katru piekto iedzīvotāju. Vienīgais reģions, kurā iedzīvotāju skaita ziņā bijis vērojams pieaugums, ir Pierīga. Dienas aptaujātie statistiķi to skaidroja ar joprojām vērojamo tendenci iedzīvotājiem pārvākties uz dzīvi lielpilsētas tuvumā, jo arī pati galvaspilsēta zaudējusi 14,2% iedzīvotāju un kopējais iedzīvotāju skaits valstī turpina strauji kristies. Tas skaidrojams ar lielo emigrāciju, kuras rezultātā Latvija zaudējusi 190 000 iedzīvotāju, kā arī mirstības pārsvaru pār dzimstību, kas atbildīga par iedzīvotāju skaita samazināšanos vēl par 119 000.
Pierīgā pēdējā desmitgadē visaktīvāk arī izvērsušies jaunu mājokļu cēlēji - jaunuzceltas 15,5% no visām tur atrodamajām mājām, kurām gan, iespējams, iestājoties krīzei, nav izdevies atrast iedzīvotājus. Tāpēc šajā reģionā ir arī visvairāk neapdzīvoto mājokļu - 25,9% no visiem.
Savukārt vienīgā vieta perifērijā, kurā bijis vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, ir nelielais Salas novads blakus Jēkabpilij. Novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe Dienai skaidroja, ka iedzīvotāju skaits te pieaugot jau vairākus gadus. Pašvaldībā ir vidusskola, pamatskola un bērnudārzs, kā arī netrūkst darbvietu, jo Salas novadā ir, piemēram, maiznīca un vairāki lieli lauksaimniecības uzņēmumi. «Varbūt cilvēki nenāk tā pa tiešo mūs slavēt, bet izvēlas mūsu novadu par dzīvesvietu, un, protams, mēs par to ļoti priecājamies,» viņa prātoja.
Gudras, bet nestrādā
Bez dažādu Latvijas reģionu apdzīvotības tendencēm tautas skaitīšana izgaismojusi arī citas tendences. Latvijā joprojām sieviešu ir stipri vairāk nekā vīriešu, un procentuāli atšķirība tikai pieaug. Sievietes arī ir daudz izglītotākas - 64,1% no cilvēkiem ar augstāko izglītību ir sievietes.
Tomēr ekonomiski aktīvi ir tikai 52,8% sieviešu, savukārt vīriešu starpā šis rādītājs ir krietni augstāks - 63,2%.
Skaitītājs ciemos nenāks
Jaunie tautas skaitīšanas dati jau izsaukuši valsts iestāžu reakciju. FM aģentūrai LETA norādījusi, ka konstatētais reālais iedzīvotāju skaits, kas ir teju par 160 000 mazāks, nekā oficiāli reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, būs pamats nopietnām korekcijām svarīgākajās valsts politikās - sociālās aizsardzības, pensiju, nodarbinātības, izglītības un veselības aizsardzības jomās.
CSP skaitīšanā iegūtos datus turpinās precizēt, un pēdējie rezultāti gaidāmi 2014. gadā. Skaitīšana uz vienu Latvijas iedzīvotāju izmaksājusi 2,6 latus.
A. Žīgure arī atgādināja, ka tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados un nākamo tautas skaitīšanu plānots veikt bez iedzīvotāju aptaujas klātienē vai internetā, tā vietā paļaujoties uz dažādu reģistru datu analīzi, kā tas jau esot darīts, piemēram, Austrijā.