Caurskatāmāks gāzes tirgus
ES gadiem runā par nepieciešamību izveidot enerģētikas savienību, kuras ietvaros tiktu radīts vienots ES iekšējais enerģētikas tirgus un diversificēti energoresursu piegādes avoti. Tomēr reāli politiskie soļi savienības izveides virzienā sperti tikai pēdējā gada laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, caur kuru ES nonāk ievērojama daļa importētās dabasgāzes no Krievijas.
Mediju rīcībā nonākušajā samita lēmumu projektā esot rakstīts, ka 28 ES dalībvalstu līderi ir gatavi atbalstīt plānus izbūvēt jaunus starpsavienojumus, lai gāzi un elektrību varētu brīvi transportēt starp visām dalībvalstīm. Līdz 2020. gadam visām savienības dalībvalstīm esot jāspēj izpildīt kritērijus, kas nosaka, ka vismaz 10% no to saražotās elektroenerģijas apjoma ir «spējīgi šķērsot robežas», teikts dokumentā.
Lēmumu projektā uzsvērta nepieciešama padarīt caurskatāmāku gāzes tirgu, «nodrošinot, ka ar ārējiem piegādātājiem slēgtās vienošanās, kas var ietekmēt ES enerģētisko drošību, pilnībā atbilst ES likumdošanai». Avots ES ziņu aģentūrai Reuters sacījis, ka šis nosacījums attiektos tikai uz starpvaldību līgumiem. Šādi ES vēlas sev noteikt lielāku lomu dalībvalstu sarunās, piemēram, ar Krieviju par dabasgāzes piegādēm.
Pret lielāku caurskatāmību darījumos, kas saistīti ar gāzes piegādi, iebilstot ES lielākā ekonomika Vācija, kurai noslēgti izdevīgi dabasgāzes piegādes līgumi ar Krieviju. Turpretī Polija un citas dalībvalstis, kurām Krievija piegādā gāzi par krietni augstāku cenu, domā, ka ES iesaistīšanās varētu palīdzēt samazināt gāzes cenu.
Dokumentā arī teikts, ka nākotnē ES kopējā enerģētikas stratēģijā nozīmīgu vietu atvēlēs atjaunojamiem energoresursiem. Turpat gan ir piebilde, ka ir jānodrošina dalībvalstu tiesības izlemt, kā dažādot energoavotus. Šī punkta kritiķi uzskata, ka tas neveicinās ES izvirzīto mērķi - par enerģētikas politiku runāt «vienā balsī».
Cīņa ar propagandu
ES dalībvalstu vadītājiem sanāksmē Briselē būs arī jāspriež, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju, tomēr maz ticams, ka lēmums tiks pieņemts šonedēļ, jo dalībvalstīm ir atšķirīga nostāja šajā jautājumā.
Polija, Baltijas valstis un Lielbritānija aktīvi iestājas, lai pērn pieņemtās sankcijas, kas skar Krievijas enerģētikas, finanšu un militāro sektoru, pēc to darbības termiņa beigām jūlijā tiktu pagarinātas vismaz līdz gada beigām. Tas sakrīt ar laiku, līdz kuram Maskavai ir jāizpilda februārī Minskā noslēgtās pamiera vienošanās punkts, kas paredz atjaunot pilnīgu Kijevas kontroli pār robežu ar Krieviju.
Turpretī Kipra, Grieķija, Ungārija, Itālija, Spānija, Slovākija un Austrija uzskata, ka steigai nav pamata un lēmuma pieņemšanu var atlikt līdz nākamajam ES samitam jūnijā. Šo valstu politiķi uzskata, ka Krievijai un tās atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā ir jādod iespēja apliecināt vēlmi pildīt Minskas vienošanos.
Pretēji domājošajām nometnēm pa vidu atrodas ES ietekmīgākā politiķe - Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa pirmdien paziņoja, ka šajā samitā ES līderi nelems par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tomēr tās varētu apspriest, ja Minskas vienošanās netiks pildīta, piebilda A. Merkele.
Pirms samita izplatītajā lēmumu projektā arī teikts, ka ES ir jāveicina ciešāka sadarbība ar Gruziju un Moldovu, pret kuru centieniem tuvināties Rietumiem iebilst Krievija. Maskava šonedēļ norādīja, ka nevēlas, lai šīs valstis kādreiz kļūtu par ES loceklēm.
Plānots, ka ES līderi spriedīs par nepieciešamajiem pasākumiem pret «Krievijas izvērsto dezinformācijas un propagandas kampaņu».