Tomēr, ja biznesa iecere ir ražot inovatīvu, tehnoloģisku, patentējamu produktu ar lielu eksportspēju, riska kapitāla fondi ir risinājums, kādu varbūt nespēj sniegt citi finansējuma avoti. Biznesa jaunuļiem gan vispirms būtu jāsāk ar t.s. sēklas kapitāla fondu investīcijām.
Svaiga vēsma vakuumā
Latvijā ir vairāki riska kapitāla fondi, tomēr tie no saviem brāļiem pasaulē atšķiras ar to, ka saņēmuši valsts subsīdijas. «Baltijas valstīs īsti nav ieguldītāju vides, kas varētu fondiem sniegt līdzekļus, ko tālāk investēt uzņēmumos. Ārvalstu pensiju fondu, apdrošināšanas sabiedrību, privāto investoru ir ļoti maz, tāpēc tikai no šādiem līdzekļiem izveidot fondu pie mums ir faktiski nereāli, ir vajadzīgs papildu atbalsts,» situāciju skaidro Eko investors valdes loceklis un Otrā Eko fonda vadītājs Juris Grišins. Resursu nepietiekamības dēļ riska kapitāla jomā Latvijā jau pāris gadu ir vakuums - fondi jaunus ieguldījumus tikpat kā neveic, tikai pārvalda uzņēmumus, kuros jau investējuši.
Svaigas vēsmas tomēr gaidāmas šopavasar. Lai attīstītu mazos un vidējos uzņēmumus Latvijā, Eiropas Investīciju fonds piešķīris 30 miljonus eiro riska kapitāla investīcijām, kuras pārvaldīs fonds BaltCap Management Latvia, un 20,4 miljonus eiro sēklas un uzsākšanas kapitāla ieguldījumiem, kas būs fonda Imprimatur Capital Baltics pārziņā un būs pieejami apmēram no maija. Tātad nauda būs, vienīgi jāsaprot, kas to varēs izmantot.
Kafejnīcas neinteresē
Uz riska kapitāla investīcijām pamatā var pretendēt pieredzējuši uzņēmumi, savukārt sēklas kapitāla fondu ieguldījumi paredzēti biznesa agrīnākai stadijai. Kopējais nosacījums gan uzņēmumiem ar stāžu, gan iesācējiem tomēr ir viens - produktam, ko viņi vēlas attīstīt, jābūt inovatīvam, radikāli jaunam, patentējamam, ar straujas izaugsmes un eksporta potenciālu. Parasti šādi produkti saistās ar tehnoloģijām, tāpēc, piemēram, veikala vai kafejnīcas atvēršana fondu interesi neraisīs. «Esam gatavi ieguldīt projektos, kur apakšā ir kāda jauna tehnoloģija - inovācija, kas rodas vai tiek komercializēta Latvijā,» apstiprina arī Jānis Janevics, Imprimatur Capital asociētais direktors.
Šādi projekti ir ar lielāku risku, bet veiksmes gadījumā - arī ar lielāku veiksmi un peļņu nekā tradicionālie biznesi. Tieši tādēļ fondu pārvaldītāji, pirms ieguldīšanas rūpīgi vērtē arī to, vai idejas autori ieceri spēs «pacelt». Investējot fonds faktiski kļūst par uzņēmēja partneri. «Sēklas kapitāls nav palīdzība, nav atbalsts, bet gan bizness peļņas nolūkos,» aicina atcerēties biedrības Zinis valdes priekšsēdētāja Agnese Griņeviča. Par savu investīciju fonds pretī prasa noteiktu daļu uzņēmuma. Pēc vidēji 3-5 (riska kapitāla gadījumā) vai 5-7 gadiem (sēklas kapitāla gadījumā) fonds meklē investoru, kas tā ieguldījumu izpērk. Fonds biznesa veiksmīgā attīstībā ir tikpat ieinteresēts, cik uzņēmējs, tāpēc aktīvi iesaistās uzņēmuma izaugsmē, lai līdz ar biznesa projektu augtu arī uzņēmuma vērtība. «Vērtīgākais - fonds var palīdzēt atrast biznesam vajadzīgos cilvēkus, pirmos klientus, nākamos investorus, ja ar sēklas investīciju nepietiek. Zināšanas, ko var dot fonds, ir diezgan liels arguments,» saka J. Janevics un kā vēl vienu argumentu min arī to, ka šādiem inovatīviem tehnoloģiju projektiem ir ļoti grūti dabūt parastu kredītu bankā, jo biznesa risks ir pārāk liels.
Vai pietiks projektu?
Tomēr gan J. Janevics, gan pārējie eksperti iesaka vispirms izmantot visu iespējamo bezmaksas atbalstu biznesa iesācējiem no valsts, inkubatoru un dažādu programmu puses, tad mēģināt runāt ar banku un tikai tad, kad citas iespējas izsmeltas, nākt pie investīciju fonda. «Pirms tam pašam jāapsver - kas es esmu un gribu būt savā biznesā. Parasti jau liekas - fonds iedos naudu un «notīsies», varēšu darīt, ko un kā gribu. Un tad tas ir tāpat kā doties laulībā pēc pirmā randiņa. Investoru piesaiste ir daudz lielāka atbildība, nekā cilvēki to mēdz iedomāties. Tā nauda vienmēr ir par maksu,» teic J. Grišins un norāda, ka biznesa iesācējiem tipiskāki investori ir t.s. biznesa eņģeļi - konkrētās jomas profesionāļi, kas jaunajam uzņēmumam līdz ar investīciju var sniegt arī savu kompetenci.
Izpratne par riska kapitāla fondiem Latvijā pagaidām vēl ir vāja, tāpēc ar tiem saistās arī citi aizspriedumi. Viens no izplatītākajiem - fonds kļūs par noteicēju, un es kā uzņēmuma īpašnieks būšu nulle. Fondu pārstāvji mierina, ka fondi parasti kļūst par mazākuma akcionāriem, uzņēmumā savus noteikumus nediktē, turklāt, jo gatavāku un attīstītāku biznesa projektu uzņēmējs fondam aiznes, jo mazāku pīrāga daļu fonds prasa par savu ieguldījumu.
Fondu «klusā uzvedība» skaidrojama arī ar to, ka Latvijā nerodas pietiekami daudz inovatīvu tehnoloģiju biznesu. «Investori varbūt gaida «nokijas» vai «skaipus», bet tādi vairumā nenāk. Valsts mēģina atbalstīt riska un sēklas kapitāla fondus, lai tie virzītu uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā zinātnē, kas tiešām spēj radīt inovatīvas idejas, iegulda maz,» vērtē A.Griņeviča.
Atbilstošu biznesa ideju trūkums arī J. Grišinam jaunā sēklas kapitāla fonda ieceres liek vērtēt mazliet skeptiski un kā eksperimentu, kura iznākumu rādīs vienīgi laiks. J. Janevics par maijā gaidāmo ieguldījumu startu gan ir optimistiski noskaņots. «Patlaban jau runājam ar potenciālajiem sēklas investīcijas saņēmējiem un secinām, ka pretendentu pietiks. Meklējam arī tehnoloģijas kaimiņvalstīs, ko var pārnest un īstenot Latvijā,» viņš stāsta. Imprimatur Capital Baltics dažu gadu laikā plāno ieguldīt 15-16 biznesa projektos, katrā investējot līdz 100 000 eiro (sēklas investīcija iesācējiem)vai līdz vienam miljonam eiro (sākuma kapitāla investīcija).