Latvijas boksa tradīcijas apšaubīs tikai retais, jo pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un padomju laikos bija daudz izcilu boksa meistaru no Latvijas. Pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valsts šajā sporta veidā bija pārstāvēta 1992. un 1996. gada Olimpiskajās spēlēs. Mūsdienās pazīstamāki ir citu cīņas sporta veidu pārstāvji, kuri piedalās masu izklaides pasākumos, nevis gūst uzvaras valsts čempionātā. Plašu rezonansi pirms pāris gadiem izraisīja skandalozi slavenā basketbolista Kaspara Kambalas debija boksa ringā. Publicitātes iegūšanas nolūkos cīņu būrī jau paviesojies spēkavīrs Raivis Vidzis, kurš ir gatavs turpināt karjeru šajā jomā. Jau divas reizes boksa ringā cimdus krustojuši jauniešu mūzikas slavenības Gacho un Ozols.
Bez lielas naudas nekādi
Popularitāti ieguvušie boksa un kikboksa pasākumi tiek rīkoti gan naktsklubos un krogos, gan arī plašākas auditorijas priekšā. 13. novembrī divcīņas sporta pārstāvji pulcēsies Arēnā Rīga.
«Neko neesmu dzirdējis par nelegāliem pasākumiem,» runas par pagrīdes boksēšanos kliedē sporta biedrības Dūru brāļu ordenis izveidotājs Arnis Ritenieks, kurš pēc boksera gaitu beigšanas iesaistījies šā sporta veida pasākumu organizēšanā. «Šādi turnīri pagaidām nav iespējami, jo Latvijā nav pietiekami daudz augsta līmeņa atlētu, kuri varētu doties cīņā. Pašmāju boksā vēl nav ienākusi lielā nauda, jo ar šoviem ringā mūsu valstī nevar nopelnīt, mērķis ir izkļūt pa nullēm. Ja nav iespējas nopelnīt, tad nav arī intereses veidot slēgtus vai pat nelegālus cīņas sporta veidu pasākumus. Cilvēki jau izsenis alkst redzēt vīru cīņas un asinis. Tam par apliecinājumu ir senās Romas gladiatori, kā arī amerikāņu gangsteru laiku alkohola apvītās izklaides ar milzu likmēm par cīņām ringā. Svarīgākais ir vispirms izaudzināt talantīgus pašmāju sportistus, lai varētu aicināt ciemos meistarīgus ārzemniekus vērienīgu cīņu sarīkošanai. Ja bokss kļūs populārs sabiedrībā, tad agri vai vēlu tiks meklētas iespējas pelnīt naudu - kā publiski, tā arī nelegāli.»
Azartiskākie ļaudis gan var izmēģināt spēkus, liekot likmes uz ārzemēs notiekošajām cīņām, atsevišķi mēģinājumi bijuši arī uz cīņām Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Gacho un Ozola tikšanos ringā.
Drosmes rings amatieriem
Lielajos šova pasākumos piedalās vienīgi īpaši uzaicināti sportisti, kuru starts varētu izraisīt lielu skatītāju interesi. Ne vienmēr sportiskie principi ņem virsroku pār publicitātes noteiktiem aspektiem, taču ir arī alternatīva - Drosmes rings, kurā ikviens interesents var izmēģināt spēkus boksa cīņā pret līdzīgas sagatavotības pretinieku. Turklāt cīņas notiek tiesnešu klātbūtnē un pēc klasiskiem noteikumiem. «Dūru brāļu ordeņa atpazīstamākais produkts pašlaik ir Drosmes rings - dūru cīņas džentlmeņiem pēc klasiskā boksa noteikumiem,» stāsta Ritenieks. «Tā ir iespēja cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes boksā pēc neilgiem treniņiem izjust cīņas atmosfēru ringā. Darbojamies jau gandrīz divus gadus, un atsaucība ir liela. Nenoliedzami, ka latviešu mentalitātei bokss ir nedaudz par skarbu, pastāv dažādi aizspriedumi. Mūsu pasākumos jebkurš var pārliecināties, ka bokss nebūt nav bandītu cīņas piepīpētos bāros. Vecākais no dalībniekiem bija kāds 37 gadus vecs jurists no Ogres.
Spēkus izmēģinājuši arī mediķi, uzņēmēji, rokeri, mūziķi. Nešaubīgi, ka arī skatuves māksliniekus Gacho un Ozolu varētu saukt par atbilstošiem Drosmes ringa būtībai. Viņi ikdienā nodarbojas ar mūziku, taču ar regulāriem treniņiem ir sasnieguši pietiekami augstu meistarību, lai publiski kāptu ringā. Katram ir savs mērķis - ne vienmēr tā ir pašapliecināšanās, bet gan arī vēlme saprast savu varēšanu - dažreiz arī kārtīgi «atrauties».»
Ne vairs meiteņu dēļ
Drosmes ringa dalībniekiem piedalīšanās sacensībās ir kā balva par treniņiem, kuri ne vienmēr notiek komfortablos apstākļos. Ar diviem no Drosmes ringa dalībniekiem sarunājos pēc treniņa sporta zālē, kas izveidota Talsos kādas puspamestas rūpnīcas neapkurināmā pagrabā.
«Dzīvē cenšos darīt to, kas pašam patīk,» uzsver 21 gadu vecais pavārs Māris Timofejevs, kurš gan strādā par apsargu. «Ja izdodas sevi parādīt ringā un pēkšņi uzrodas atbalstītāji, tad jau var domāt par karjeru boksā. Pusotru mēnesi trenējos pie Arņa Ritenieka, divreiz jau esmu piedalījies Drosmes ringa cīņās. Nepatīk vienīgi tas, ka drošības dēļ nākas cīnīties ķiverēs - nevar tā kārtīgi iebliezt! Par laimi, tas laiks, kad vajadzēja atstāt iespaidu uz meitenēm, jau ir garām. Tagad viss ir vienkāršāk - varu atnākt uz treniņu un izaicināt kādu uz sparingcīņu.»
Nelielajā treniņu ringā šoreiz nekāpa Verners Jurkāns, kurš bija guvis kājas traumu futbola laukumā. «Astoņus gadus spēlēju futbolu, gadu esmu trenējies taiboksā, bet tad nolēmu pievērsties boksam. Regulāri trenējos divus mēnešus, uzlabojot ne tikai fizisko formu, bet arī morālo labsajūtu un domāšanas ātrumu,» atklāj 18 gadu vecais 11. klases skolnieks Verners Jurkāns, kurš oktobra beigās Rīgā notikušajā Drosmes ringa cīņā uzvarēja Denu Neilandu. «Pirms šīm sacensībām cītīgi trenējos, pat trīs reizes nedēļā. Boksu uztveru kā sporta veidu, taču jauniešu ikdienā jau visādi starpgadījumi mēdz atgadīties, kad jāmāk sevi aizstāvēt.»