Vai, atklājot pārāk daudz par manu un ģimenes gastronomisko gaumi, lasītājiem kā uz delnas tiktu nolikti mūsu ieaudzinātie aizspriedumi un kompleksi, kurus tomēr labāk paturēt savā azotē.
Pie katras slejas sēzdamās un vairāk iedziļinādamās ar ēdienu saistītajās lietās, savas «gardēža karjeras» laikā esmu secinājusi, ka ēdiens ir ļoti intīma lieta, par kuru rakstot var ļoti daudz ko izpaust par savu dziļāko būtību. Tāpat kā lasot citu gardēžu rakstīto, starp rindiņām saredzēt tik daudz no viņu ieradumiem, dzīvesveida, audzināšanas un domāšanas.
Taču iedziļināšanās ēdienu pasaulē vienlaikus ir arī svētīga, jo liek ieklausīties savā organismā, kas ir ļoti noderīgi, domājot par savu veselību, garīgo un fizisko labsajūtu. Mūsdienās cilvēki nereti maz aizdomājas par to, ko ēd, cik ēd, cik bieži un cik ātri ēd. Tiešām nepārvaramu apstākļu vai šķietami nepārvaramu šķēršļu dēļ ēdiena izvēlē un lietošanas paradumos bieži vairāk ļaujamies apkārtējās vides uzspiestajiem stereotipiem, nevis savai iekšējai balsij.
Ja kārtējo svētku laikā pavērojam kaut vai pašmāju TV reklāmas, redzam, ka roku rokā iet treknu, sātīgu un saldu produktu reklāmas ar bezrecepšu medikamentu, kas parūpēsies par «smaguma sajūtu» jūsu vēderā, piedāvājumu. Cilvēkam, kas ikdienā vairāk aizdomājas par ēšanas lietām, rodas loģisks jautājums, kādēļ vispār jāēd tā, lai rastos «smaguma sajūta». Tomēr, pakļaujoties stereotipiem un nevēloties iegūt dīvaiņu slavu, liela daļa arī ļaujas pārmērībām svētkos un ne tajos vien, lai gan jau iepriekš paredzama «smaguma sajūta».
Katra cilvēka organisms ir individuāls, ar savām garšas un gremošanas īpatnībām, to apstiprina arī medicīnas speciālisti, tāpēc galvenajai vadzvaigznei ēdiena izvēlē būtu jābūt organisma labsajūtai. Tas, ka jūsu kaimiņš var ēst žāvētas desas bez jebkādām sekām vai ka jūsu ģimenē paaudžu paaudzēm goda vietā uz galda bijuši sautēti skābie kāposti, vēl nenozīmē, ka jums tas neradīs nepatīkamas sekas.
Ieklausīšanās savā organismā un tā vajadzībās, protams, prasa laiku, pacietību un gatavību eksperimentēt. Taču pūles ir tā vērtas, jo atrast savai labsajūtai piemērotāko ēdienu ir zināmā mērā arī miesu un garu atbrīvojoša darbība. Nav jau noslēpums, ka no mūsu fiziskās labsajūtas izriet arī garīgā un emocionālā labklājība. Ar uzpūtušos vēderu vai dedzināšanu pakrūtē ir grūti būt priecīgam, it īpaši ja cēlonis ir nevis objektīvi iegūta kaite, bet gan paša negausības un neapdomības sekas.