Pavisam pagātnes pētniekiem kapenēs ap simt kilometriem uz dienvidiem no Kairas izdevies uziet 57 apbedījuma vietas. Lielākajā daļā bija saglabājušies sarkofāgi ar mūmijām.
Vecākās kapenes uzbūvētas ap 2750. gadu pirms mūsu ēras, 12 bija mazliet jaunākas, un tajās apglabāti 18. dinastijas pārstāvji, kas valdīja Ēģiptē XIII-XVI gadsimtā p. m. ē. Šo dinastiju pārstāvēja arī mūsdienās joprojām labi zināmais faraons Tutanhamons. Savukārt 31 kapenes tika izveidotas laikā no 1840. līdz 2030. gadam p. m. ē.
Mūmijas bija ievīstītas linos, kas aprakstīti ar reliģiska rakstura tekstiem no Mirušo grāmatas, kā arī apgleznoti ar ainām no ēģiptiešu dievību dzīves. Arheologu misijas vadītājs Abdelrahmāns el Ajīdi aģentūrai AP pavēstīja, ka varenās karalistes iedzīvotāji tādējādi centušies nodrošināt mirušajiem drošu ceļu uz viņsauli. Citāti no Mirušo grāmatas arī izmantoti kā padomi, instrukcijas aizgājējam, kā pārvarēt šķēršļus pēcnāves dzīvē.
Zīmējumos galvenokārt attēlota ēģiptiešu dievību dzīve. Īpaši populāri bijuši tādi tēli kā Hors ar piekūna galvu, mīlestības un mātišķuma dieviete Hatora, kas bieži tika attēlota sagaidām viņsaulē aizgājušos, kā arī viens no pasaules radītājiem Amons.
Vērtīgu darba lauku arheologi ieguvuši vecākajās kapenēs, jo vienas bija gandrīz neskartas. Tajās esot saglabājušies visi apbedīšanas aksesuāri, ko ēģiptieši devuši līdzi aizgājējiem.