Ēģiptes armija ceturtdien abu pušu piekritējiem lika aizvākties no rajona ap prezidenta pili galvaspilsētā Kairā. Naktī uz ceturtdienu protestētāju sadursmēs pie pils tika nogalināti vismaz septiņi cilvēki, 350 guvuši ievainojumus. Pēc nekārtībām pie prezidenta rezidences tika izvietoti tanki un bruņumašīnas.
Ēģiptes ietekmīgākā musulmaņu organizācija aicināja M. Mursi atcelt pirms divām nedēļām pieņemto rīkojumu, ar kuru prezidentam tiek piešķirta gandrīz neierobežota vara, un piedāvāja prezidentam un viņa pretiniekiem sākt dialogu bez specifisku prasību izvirzīšanas. «Šķelšanās ēģiptiešu vidū nāk par labu tikai tautas ienaidniekiem,» paziņoja Musulmaņu brālība, kuras biedrs bija M. Mursi pirms ievēlēšanas prezidenta amatā.
Spēku neizmantos
Ēģiptes armija pils apkaimē ceturtdien atjaunoja kārtību, izvirzot ultimātu naidīgo pušu atbalstītājiem aiziet līdz pulksten trijiem pēcpusdienā. Vairāki simti M. Mursi atbalstītāju prasību izpildīja pirms noteiktā laika, bet daži desmiti opozicionāru palika, tomēr arī viņi pēc karavīru pieprasījuma devās prom, vēsta Reuters.
Bruņoto spēku pārstāvji paskaidroja, ka bruņutehnikas izvietošana pie pils bijusi nepieciešama, lai nodalītu oponentus, nevis lai izmantotu spēku pret viņiem. «Armija netiks izmantota kā instruments demonstrantu apspiešanai. Pret ēģiptiešiem netiks izmantots spēks,» paziņoja Ēģiptes armija.
Militāristiem bija liela loma arī H. Mubaraka krišanā, pēc kuras tieši viņi uzņēmās vadīt Ēģipti pārejas periodā pirms šogad notikušajām valstī pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām un prezidenta vēlēšanām. Pēdējās krīzes laikā ģenerāļi bija atturējušies iejaukties.
Tomēr Ēģiptes liberālo opozīciju, kuru vada bijušais Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Mohammeds el Baradejs, apvienojošā Nacionālā pestīšanas fronte solīja, ka rīkos jaunus protestus, kam nav obligāti jānotiek pie prezidenta pils. Visticamāk, prezidenta oponenti turpmāk pulcēsies Tahrīra laukumā, kur pērn risinājās revolūcijas galvenie notikumi.
Notikumi Ēģiptē ir satraukuši rietumvalstis. ASV, kuras ik gadu Kairai sniedz militāro palīdzību 1,3 miljardu dolāru (702 miljoni latu) apmērā, aicinājušas ēģiptiešus uz dialogu. Bet Lielbritānija aicināja veidot «iekļaujošu» politisko procesu.
Spiediens uz Mursi
Ēģiptē ir elektrizēta gaisotne jau kopš 22. novembra, kad M. Mursi paziņoja, ka neviena tiesu instance nevar atcelt viņa pieņemtos lēmumus. Viņš apgalvo, ka lēmums ir bijis nepieciešams, lai aizsargātu pērn notikušo revolūciju no tieslietu sistēmas, kurā joprojām strādā tūkstošiem 2011. gada februārī gāztā diktatora Hosnī Mubaraka lojālistu. Prezidenta oponenti uzskata, ka M. Mursi cenšas atjaunot autoritārismu.
Prezidents, kurš nāk no konservatīvās partijas Brīvība un taisnīgums, kuras saknes ir meklējamas Musulmaņu brālībā, daudzkārt ir uzsvēris, ka rīkojumam ir pagaidu raksturs un tas zaudēšot spēku līdz ar brīdi, kad spēkā stāsies jaunā Ēģiptes konstitūcija. Pagājušajā nedēļā parlaments steigā atbalstīja konstitūcijas likumprojektu, ko izstrādāja Pārstāvju sapulce, kurā vairākumā bija prezidentu atbalstošie islāmisti.
Jaunās konstitūcijas kritiķi apgalvo, ka tā ir veidota bez konsultācijām ar dažādām sabiedrības grupām, tāpēc nenodrošinās pilnīgu politisko un reliģisko brīvību, kā arī neaizsargās sieviešu tiesības, raksta BBC. Par spīti skaļajiem iebildumiem, Ēģiptes valdība uzstāj, ka referendums par konstitūciju notiks 15. decembrī.
Neraugoties uz plašo atbalstu Ēģiptes musulmaņu vidū, M. Mursi pakāpeniski kļūst izolēts. Par to liecina gan Musulmaņu brālības paziņojums, gan fakts, ka šīs un pagājušās nedēļas laikā prezidentu ir pametuši vismaz septiņi padomnieki. Eksperti uzskata, ka turpmāko protestu un sadursmju gadījumā par atkāpšanos varētu paziņot arī atsevišķi M. Mursi valdības ministri.