Pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā, negadījums noticis, lidaparātam pēkšņi zaudējot jaudu. Blakus Daugavai šajā vietā atrodas kalns ar ļoti stāvu nogāzi, un, ņemot vērā atšķirības gaisa temperatūrā virs ūdens un zemes, tur veidojoties neprognozējamas gaisa plūsmas. Deltaplāns, kurš lidojis virs Daugavas, pacēlies līdz kalna virsotnei un ļoti strauji pamests augšup, pēc tam strauji zaudējis augstumu un sācis virpuļot, apgalvojuši aptaujātie aculiecinieki. Pats deltaplāna pilots izmeklētājiem skaidrojis, ka viņa lidaparātam bijušas problēmas ar dzinēju.
Šīs gan vēl ir neoficiālas versijas, un patiesos negadījuma iemeslus izdosies atklāt tikai izmeklēšanas gaitā, uzsver aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētājs Visvaldis Trūbs.
VUGD izmeklēs glābšanu
Medijos jau izskanējuši kritiski vārdi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbu - glābēji esot ieradušies ar lielu nokavēšanos un darbu darījuši nesteidzoties. Portāls kasjauns raksta, ka glābēji K. Streiču un pilotu no koku galotnēm, kur bija iekāries lidaparāts, nocēla tikai pēc divām stundām. Šajā laikā cietušie izmisīgi lūguši pēc palīdzības. Kāds komentētājs portālam raksta: «Cilvēki uz vietas viņus [glābējus] skubināja un bakstīja, skaidrojot, ka cilvēks mirst. Inventāra nekāda, 10 metru garas kāpnes un striķis - sviests pilnīgs! Kristaps visu laiku runājis un, kad beidzot nolaida viņu zemē, zaudēja samaņu... Dārgās minūtes tika zaudētas, vīri divas stundas atradās koka galotnē, un Kristaps ar galvu uz leju.» Ātrā palīdzība esot ieradusies ātrāk nekā glābēji - mediķiem zvanījusi Kristapa dzīvesbiedre, kurai pirms tam par notikušo pa mobilo telefonu esot ziņojis pats cietušais. K. Streiču pēc nocelšanas neizdevās glābt - viņš nomira slimnīcā.
VUGD stāsta - ņemot vērā, ka deltaplāns bija iestrēdzis koku galotnēs aptuveni 18 metru augstumā, vienu brīdi pat tikusi apsvērta iespēja avārijā cietušo glābšanai piesaistīt helikopteru, tomēr beigās glābējiem izdevies viņus nocelt, izmantojot izbīdāmās kāpnes. Avarējušais lidaparāts pēc tam vēl kādu laiku palicis karājoties kokā. Vēlāk, lai tiktu tam klāt, nozāģēta koka galotne.
«Katrā ziņā šis bija ļoti sarežģīts glābšanas darbs, tādi mums gadās reti, bet par to, vai tika izdarīts viss iespējamais, veiksim faktu pārbaudi,» skaidro VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere. Viņa uzsvēra, ka šajā gadījumā izsaukuma vieta tikusi norādīta ļoti neprecīzi, tādēļ to bijis grūti atrast, un pie tās nav varēts piebraukt ar automašīnu. «Klasisko skatu, ko var redzēt filmās, kā ar pacēlāju noceļ cietušos, šeit nebija. Nācās ņemt pārnēsājamās kāpnes, kuras nebija tik garas, un nākt kājām,» glābēju grūtības skaidroja I. Vetere.
Avarējušā deltaplāna pilotam bijusi izsniegta attiecīgā atļauja, un arī visi lidaparāta dokumenti atbilduši prasībām, Diena.lv uzzināja no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāves Anastasijas Laizānes.
Filmē Latgales skaistumu
Latviešu kinorežijas klasiķa Jāņa Streiča dēls K. Streičs arī darbojās kā režisors. Viņš uzņēmis vairākas dokumentālās filmas, mūzikas videoklipus ar pašmāju māksliniekiem, kā arī dažādas reklāmas.
Patlaban viņš veidojis pilnmetrāžas mākslas filmu, kurai jau bija iesācis rakstīt scenāriju, bet liktenīgajā lidojumā ar deltplānu K. Streičs devies, lai nofilmētu Latgales skaisto dabu no putna lidojuma, kas bijis nepieciešams dokumentālajai filmai, kuru viņš veidojis jau pusgadu, stāsta aizgājēja draugs producents Jānis Elsts.
«Domājot par viņu, ir tāda iekšēja ļoti gaiša sajūta. Kristaps kļuva par sevi, kad ņēma rokās ģitāru - tā bija viņa sirdslieta. 40 stīgas uz viņa ģitāras ir viņa mūža skaistā dziesma, bet 41. stīga pārtrūka. Es tomēr ticu un ceru, ka tur augšā dziesma turpināsies mūžīgi, un ar viņa dēlu Silvestru jau runājām, ka viņš pabeigs tēva iesāktos darbus,» teica J. Elsts.