Eiropas politikas pētniece
Šādu EKT lēmumu jau paredzēju. Nevaram gaidīt, ka Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar priekšlikumiem, kas ir pretēji ES likumdošanai, jo tā īsteno ES pieņemtos likumus. Šis nav pirmais gadījums ES. Līdzīgā lietā tiesa lēma par labu EK jau agrāk, 1973. gadā. Pašreizējā kārtība, pēc kuras lemj par algu indeksāciju eirokrātiem, ir pieņemta 2004. gadā. Tā balstās uz vidējo nacionālo ierēdņu atalgojumu astoņās vecajās ES dalībvalstīs: Beļģijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Itālijā. Šīs valstis nav krīzes ietekmētas, tāpēc tajās nav samazināts ierēdņu atalgojums kā, piemēram, Latvijā un Polijā, kas pret indeksāciju iebilda. Taču pat ar visu krīzi mēs nevaram Savienībā pieņemt likumus un pēc tam tos pārkāpt. Šo situāciju es salīdzinu ar Latvijas valdības rīcību, apgriežot pensijas un krīzes laikā glābjot budžetu. Satversmes tiesa pierādīja, ka tas ir nelikumīgi, pat neskatoties uz ļoti nopietniem valdības argumentiem un ārkārtējiem apstākļiem ekonomikā. Lai mainītu algu indeksācijas kritērijus, būtu lietderīgi iekļaut minēto astoņu valstu starpā kādu jauno dalībvalsti. To var panākt, izmainot ES likumus. Savienībai ir pienācis laiks rēķināties ar bloka paplašināšanos. Pašlaik EK rokas ir ES likumu sasietas. Domāju, ka būtu reāli panākt izmaiņas nākamo četru gadu finanšu perspektīvā no 2014. līdz 2020. gadam. Latvijai jākonsultējas ar citām dalībvalstīm par izmaiņām kopējā budžetā un jāsniedz priekšlikumi. Eirokrātu algas reizēm sasniedz iespaidīgus apmērus. Tomēr pieļauju, ka kādi no viņiem to tiešām ir pelnījuši. Mani vairāk uztrauc zemāko pozīciju lielais atalgojums, es šaubos, vai pašam mazākajam ierēdnim ir lietderīgi maksāt 2200 eiro mēnesī, kā pašlaik. Es nedomāju, ka Latvija nu ir mazāk svarīga Eiropas Savienībā EKT lēmuma dēļ, vienkārši ES likumus nevar ignorēt. Toties tos var mainīt.