Pirmajās EP vēlēšanās 1979.gadā nobalsoja 62% balsstiesīgo pilsoņu, bet šoreiz tika prognozēta vēlētāju aktivitātes krišanās zem 40% robežas. Dati par vēlētāju aktivitāti visās ES valstīs tika apkopoti svētdien vēlu vakarā pēc visu iecirkņu slēgšanas, tomēr jau pirms tam bija skaidrs, ka ES valstu pilsoņi nav steigušies mērot ceļu līdz vēlēšanu iecirknim. Piemēram, Slovākijā nobalsoja tikai 19% balsstiesīgo pilsoņu.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo, aicinot ES pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības, atgādināja, ka vēl pirms 20 gadiem daudziem Austrumeiropas iedzīvotājiem nebija iespējas brīvi paust savu gribu. Taču šis arguments nav pārliecinājis daudzus austrumeiropiešus, tādēļ reģionā kopumā bija diezgan zema vēlētāju aktivitāte. Pateicoties pašvaldību vēlēšanām, Latvija ar 53% līdzdalību sasniedza diezgan labu aktivitāti, bet kaimiņvalstīs šis rādītājs bija sliktāks. Igaunijā līdz pulksten 16 bija nobalsojuši 35% balsstiesīgo pilsoņu, bet Lietuvā līdz pulksten 14 vēlēšanās bija piedalījušies tikai 8,5% pilsoņu. Zema aktivitāte bija vērojama arī daudzās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā līdz pulksten 14 nobalsoja tikai 20% vēlētāju.
Vēlētāju neapmierinātība ar valdošo varu nav bijusi pietiekami liels stimuls, lai piedalītos vēlēšanās un sodītu valdošās partijas. Paredzams, ka Eiropas Parlamentā arī turpmāk lielākā frakcija būs Eiropas Tautas partijai (konservatīvo spēku apvienībai). Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijas prezidentam Ž.M.Barrozo ir labas izredzes saglabāt savu posteni. Lai gan ES izpildvaras vadītāju izvirza dalībvalstu valdības, viņam jāsaņem arī EP atbalsts.