Piemērs no dzīves. Ik gadu Dienā uz praksi sarodas augstskolu studenti. Šonedēļ pie viena saruna galda sasēdinājām veselus piecus - visus no trešā kursa. Tātad mācījušies veselus divarpus gadus un nav nekādi pirmziemnieki. Diena allaž atbalstījusi studentus, dodot iespēju praktizēties, uzskatot, ka īstos žurnālistikas āķus var uzķert tikai, esot dziļi iesaistītiem redakcijā, taču ar nožēlu jāteic, ka šāda vēlme sāk izsīkt. Viena studente spīdošām acīm apgalvo, ka viņa ļoti vēlas rakstīt par kultūru, viņa zinot, kas tajā notiek, esot daudzas idejas, bet, kad jautājam, vai viņa zina, kas ir jaunā kultūras ministre, viņa nodur acis. Nezinot gan. Citu meiteni savukārt aizraujot politika, esot ļoti interesanta padarīšana, taču atkal - jautāta, kuras partijas veido jauno valdību, viņa nosauc visu Saeimas politisko spektru. Var jau teikt, ka politika nav galvenais, un topošo ķīmiķu gadījumā tā varētu būt, taču žurnālista profesijā aktuālākie procesi valstī - gan politiskie, gan sabiedriskie - ir jāpārzina. Turklāt jaunieši visi kā viens apgalvo, ka regulāri jaunumiem sekojot līdzi ziņu portālos. Varbūt interneta paaudze vismaz ir skatījusies jaunāko pasaules hitu - filmu Sociālie tīkli? Izrādās, ka neviens. Ko viņi grib pētīt un ko pastāstīt sabiedrībai? Atklājas, ka jaunieši lielākās problēmas saredz tikai uz ielas: zupas virtuve, ubagi (vai gadījumā nemānās) un kāpēc ielas kaisa ar sāli. Citu problēmu, lūk, nav. Un tas ir nevis pirmais, bet gan trešais - daudziem pēdējais - kurss, un diplomos nākamā gada vasaras sākumā būs glīti ierakstīts - bakalaurs.
Šī nav kritika pašiem studentiem. Vēl mācoties, viņi visbiežāk nemaz nezina un nenojauš lielās dzīves spēles noteikumus un to, kas vajadzīgs un kas nav noteiktajai profesijai, bet tādēļ ir gudrie mediju profesori un doktori, kuriem šis ceļš ir jāierāda, un tad arī varēs nopietni runāt par preses brīvības indeksu.
Šoruden Latvijas Universitātē uzņemti veseli 250 nākamie komunikāciju speciālisti, un mediju redaktori pie šāda skaitļa varētu atkorķēt šampanieti un ovācijās sist plaukstas - bravo, cik varens būs žurnālistu rindu papildinājums nākotnē! Taču diemžēl, redzot pašreizējo studentu kvalitāti, jāsecina bēdīgākais - augstskolas šādi tikai rūpējas par savu naudasmaku, un šo studentu vecākiem būtu jāzina, ka darba tirgū jēgas no šīs izglītības būs ļoti maz.