Atsaucot atmiņā Prustu - «patiesas zināšanas mēs gūstam tikai par tām lietām, kas mums ar domas spēku jārada no jauna, lietām, kas dienišķajā esībā mums parasti apslēptas». Prastāk tulkojot mežģīņaino Marselu domā patstāvīgi!
Apbrīnojama ir reklāmas spēja apmāt cilvēku saprātu un maņas, atmodinot zemapziņu (nu, vismaz tādā līmenī, lai veikalā tava roka automātiski sniegtos pēc reklāmā ieteiktā priekšmeta/preces/sejas), - jo reklāmas kā aroda pirmais (a)morālais likums skan - pārdot pat to, ko nav iespējams pārdot. Piemēram, buldozeru vai raķeti, kas Latvijas ceļiem galīgi nav tie piemērotākie braucamrīki. Frederiks Beigbeders, cits franču rakstnieks, kurš reklāmbiznesā, kā saka, ir pašu velnu apēdis, zina, ko runā, kad bez nožēlas konstatē «reklāmas cilvēkiem nav sirdsapziņas, šis orgāns vienkārši atrofējas, nivelēdams trauslo izpratni par ētisko, atceldams robežas starp drīkst/nedrīkst, labs/ļauns, pieņemts/aizliegts - tāds vienkārši ir šis amats. Jūs taču nepārmetīsit prostitūtai, ka viņa piedāvā tirgum savu miesu - jo tas ir viņas darbs». Azarts un izdoma, ar kādu uz vēlēšanām tiek piedāvātas vecu vēžu kombinācijas jaunās kulēs, vairs pat nepārsteidz - reklāmisti taču ir par labu Latviju. Un Labajā Latvijā katrs saņems pēc nopelniem - Kargins & Co savus likumīgos procentus miljonos, lemttiesīgie ierēdņi savus otkatus, politbiznesmeņi - sava politbiznesa darba augļus, ierindas pilsoņi - Trakās dienas Stokmanī, bērna pabalsta Ls 4, viedkartes ar atlaidēm «invalīdu validācijai» pēc nolemtības izmisuma smirdošā sabiedriskajā transportā un Dziesmu svētkus. Oi, vēl piemirsu - piesolītās 50 000 darba vietas, ja romantiskais sapņotājs alias dāsnais darbadevējs būs attapies no «steidzamākiem darbiem» Rīgas domē. Vēl skumjāk kļūst, vērojot dažādus ekspertus. Viņu kļūst un kļūs arvien vairāk. Nesen viens omulīgs investīciju baņķieris televizorā salīdzināja Latvijas pensionārus ar «privileģētu šķiru» - proti, noziedzniekiem, kas «tur valstij pie deniņiem pistoli», ja nākamgada budžeta konsolidācijai aiztiks viņu pensijas. Gribas jautāt viedajam ekspertam - vai šie noziedznieki pensionāri, kuri apdraud valsts eksistenci, paši sev tās «lielās» pensijas piešķīra? Jautājums tikai ir šāds - kādēļ reāli ir jācieš neaizsargātākajai «šķirai» (vecajiem un bērniem), bet neviens no trekno valdības vai tālaika makroekonomikas ekspertiem neizjūt mazāko atbildību par ziepēm, kas sastrādātas? Un par to nesamaksā - nu, kaut vai «villu un piļu nodoklī» vai nodoklī no dividendēm?
Šonedēļ priecēja Somijas prezidentes Halonenas atzinīgie vārdi Latvijas cilvēkiem, kuri «ir tik daudz ko paveikuši» krīzes likvidēšanā, tomēr gribas pajautāt - vai Somijā arī skolotāji un ārsti ir vienas no zemāk atalgotajām profesijām? Vai Somijā arī ir teju iznīcināta zinātne un līdz eksistences minimumam pazemota profesionālā māksla un vispār kultūra - mūsu nācijas izdzīvošanas vienīgais garants? Bīstos, ka Halonenas kundze ir slikts eksperts «Latvijas reāliju jautājumos», bet par komplimentiem, protams, paldies. Latvija var ne tikai likvidēt krīzes. Latvija var daiļi pašiznīcināties, dziedot Mūžam zili un svēti turpinot ticēt reklāmai. Mūsu pacietības vadzis nelūzīs!