Nenads un citi ārzemnieki norāda, ka Rīgas centrā lielākoties nav lielu problēmu komunicēt angliski, bet ārpus centra esot grūtības. Saziņa angļu valodā veikalos un dažādās iestādēs esot tikai viena monētas puse, ar otru saskaras tie, kuri domā Latvijā palikt uz dzīvošanu - iespējas atrast darbu cilvēkiem bez latviešu un krievu valodas zināšanām esot ļoti ierobežotas.
Darba atrašana
Pablo Rivero Moraless no Bolīvijas ir ieprecējies Latvijā un dzīvo šeit teju 11 mēnešus. Viņš norāda, ka Latvija ir pieņēmusi Eiropas Savienības izpratni par atvērtību, mobilitāti, taču šajā ziņā vēl atpaliekot no daudzām citām Eiropas valstīm, kur šīs tradīcijas jau vairāk iesakņojušās. Piemēram, Beļģijā, nezinot franču vai flāmu valodu, esot lielākas iespējas iegūt darbu, nekā ārzemniekam atrast sev atbilstošu nodarbošanos Latvijā. «Šeit darba iespējas [ārzemniekiem] ir ļoti ierobežotas,» stāsta Pablo. Bolīvieša ekspertīzes lauks esot politiskā komunikācija, ko viņš pārzina gan akadēmiskajā, gan praktiskajā līmenī. Viņš pagājušajā semestrī pasniedzis lekcijas un seminārus Rīgas Stradiņa universitātē un māca arī spāņu valodu, bet gribot un varot darīt krietni vairāk. Apmaiņas studenti, kuri Latvijā apmetušies uz laiku, norāda, ka kopumā izdzīvot Rīgā, nezinot latviešu un krievu valodu, nav grūti un vietējo angļu valodas zināšanas neesot sliktākas kā citās Eiropas valstīs. Problēmu ar saziņu angļu valodā neesot galvaspilsētas centrā, bet izbraucot, piemēram, uz Pļavniekiem, tā neritot tik gludi.
Kāds parasti prot
Tiesa, katrs no ārzemniekiem var izstāstīt par kādām problēmām, kādās iekļuvuši valodas barjeras dēļ, un daļa no tām saistās ar nepietiekamu angļu valodas prasmi slimnīcās. Asli Sevena no Turcijas, kura studē Rīgas Tehniskajā universitātē, mēdzot doties uz privātām medicīnas iestādēm - lai arī par pakalpojumu jāmaksā vairāk, tur esot ārsti, kuri prot angļu valodu. Savukārt Nenadam rentgena veikšana Stradiņa slimnīcā izvērtusies par garu procesu, un viņš problēmu atrisinājis, tikai telefoniski sarunai «pieslēdzot» kādu latviešu studentu. Ārsti prot angļu valodu, bet nelielas problēmas ir ar atsevišķiem vidējā personāla pārstāvjiem, atzīst Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ieva Lapsa. Arī cilvēkiem, kas strādā slimnīcas reģistratūrā, angļu valoda esot jāprot, tāpēc Nenada aprakstīto situāciju viņa dēvē par nepieņemamu.
Daudz ar ārzemniekiem jākomunicē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), taču par tās darbinieku angļu valodas prasmi Diena uzklausa ļoti atšķirīgus stāstus: no ārzemniekiem izskan gan izbrīns par to, kā šādā iestādē var būt cilvēki, kas slikti runā angliski, gan uzslavas par to, ka PMLP darbinieki angļu mēlē ielauzījušies labi. PMLP pārstāve Lāsma Lapinska skaidro, ka zemāka līmeņa speciālistiem tiešām ir prasība tikai pēc vienas svešvalodas zināšanām, bet augstāka līmeņa speciālistiem jāprot vismaz angļu un krievu valoda.
Ātrās palīdzības un policijas pārstāvji Dienai norāda - ja nu kāds ārzemnieks nonācis nelaimē, bez palīdzības viņš nepaliekot. Neatliekamās palīdzības dispečeriem esot jāspēj pieņemt izsaukumus angliski un brigādēs parasti kāds no mediķiem protot populārāko svešvalodu. Arī policijas iecirkņos katrā maiņā esot darbinieks, kurš prot angļu valodu, turklāt procesuālajās darbībās tiekot piesaistīti arī mazāk izplatītu svešvalodu tulki.
Dienas eksperimenta autoriem - apmaiņas studentiem no Vācijas Lūkasam un Tobiasam - nebija viegli nopirkt vilciena braukšanas biļeti Rīgas Centrālās stacijas kasē. A/s Pasažieru vilciens pārstāve Jana Priedniece stāsta, ka šīs stacijas darbiniekiem ar ārzemniekiem ir jākomunicē visvairāk, tāpēc viņiem pērn bijušas divarpus mēnešu ilgas apmācības angļu valodā. Tie darbinieki, kuri strādā kasē, arī vislabprātāk apmeklējuši mācības un prasījuši vēl, tāpēc nākamgad piedāvāšot atkal. Arī Rīgas Starptautiskās autoostas kasieres kursos esot apguvušas angļu valodu un leksika, kas nepieciešama biļešu pārdošanai ārzemniekiem, viņām jāpārzina, stāsta autoostas pārstāve Māra Eglīte. Savukārt Rīgas satiksme, kas bija vēl viens Dienas eksperimenta vājais punkts, nodrošinot mājaslapas saturu arī angļu valodā un īpašu apmācību 22. maršruta autobusu (kursē no Rīgas centra uz lidostu) šoferiem. Uzņēmumā ir vairāk nekā 2000 sabiedriskā transporta vadītāju, tāpēc esot neiespējami nodrošināt, ka visi prot runāt angliski.
Zina pamatus
Turciete Asli stāsta, ka ir apguvusi dažādas frāzes latviešu valodā, piemēram, skaitļus, produktu nosaukumus, pieklājības frāzes, arī kā palūgt apstāties mikroautobusu. Ja nekas neizdodas, viņa mēģinot izlīdzēties ar ķermeņa valodu. «Es runāju latviski ļoti labi,» ar simpātisku ārzemnieka akcentu smejoties saka topošais ārsts Nenads. Ap 90% viņam zināmo apmaiņas studentu izvēloties Latvijā mācīties krievu valodu, taču viņš atzīst: «Esmu atbraucis uz Latviju un vēlos iemācīties latviešu valodu.»
Bolīvietis Pablo, uz kuru neattiecas apmaiņas studentiem pieejamais valodu mācību piedāvājums, norāda - viņam kā ārzemniekam arī iespējas mācīties latviešu valodu esot ierobežotas. Viņš cenšoties valodu, kas daudziem ārzemniekiem šķiet cietais riekstiņš, apgūt arī pašmācības ceļā. Pašlaik vēl esot šī ceļa sākumā - saprotot vairāk, nekā varot pateikt -, bet esot apņēmies iemācīties.
*Mēģinājums pateikt «Es nesaprotu» jauktā latviešu un angļu valodā