Sadarbība ar SC neformāli tomēr tiek izskatīta, domājot par politisko stabilitāti, uz ko būtu grūtāk cerēt, opozīcijā atstājot vēlēšanu uzvarētāju - vēl jo vairāk, ja atceras SC līdera Jāņa Urbanoviča pirms laika izteiktos brīdinājumus par iespējamajām nekārtībām valstī, ja sabiedrības daļas viedoklis netiks ņemts vērā.
Sabiedrības domas aptaujas liecina, ka tagadējām valdības partijām ir izredzes iegūt vairākumu, bet tādu paredz arī Vienotībai un SC. Vienotības aptauja par labāko premjera kandidātu, ļaujot izvēlēties starp V. Dombrovski un J. Urbanoviču, parādot, ka 74% no 173 318 aptaujātajiem atbalsta V. Dombrovski. Pirms četriem gadiem premjers Aigars Kalvītis (TP) līdzīgā situācijā paļāvās uz nelielu vairākumu un izveidoja koalīciju bez Jaunā laika, kas vēlāk kopā ar sabiedrības pārstāvjiem stāvēja zem lietussargiem Doma laukumā un aicināja atlaist Saeimu. Šogad A. Kalvītis Dienai atzina, ka JL atstāšana opozīcijā toreiz bija kļūda.
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis uzskata, ka politiskās stabilitātes priekšnoteikums ir pēc iespējas plašāka koalīcija, jo darba kārtībā ir sociālie jautājumi un nākamajai valdībai būs jāpieņem grūti un nepopulāri lēmumi, «un tad atbildībai, pieņemot šos lēmumus, ir jābūt pēc iespējas plašākai». Pretējā gadījumā opozīcijai, ja tur paliek kāds ietekmīgs politiskais spēks, paveras lielas iespējas «vērsties pie saviem vēlētājiem un aicināt uz dažādām darbībām», atzina sociologs.
To apzinās arī Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa, kura Dienai atzina, ka tālredzīgiem politiķiem ir jāspēj redzēt vairākus soļus uz priekšu. Viņa pieļāva - pat ja esošā koalīcija Saeimā iegūst vismaz 58 balsis, kas jau ir drošāks vairākums, Saskaņas centru nevarēs ignorēt un ir jāspēj to iesaistīt darbā kaut vai, uzticot amatus parlamentā. Pret sadarbību ar SC ir Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis - viņaprāt, SC ir mazāk zināms un neprognozējams politiskais spēks ar citām vērtībām, un «cita koalīcija prasītu iet uz lieliem kompromisiem, kas man nav pieņemami». Otra Vienotības izvēle būtu sadarboties ar apvienību Par labu Latviju!, kurā ir no V. Dombrovska valdības aizgājusī Tautas partija un LPP/LC, tām ir arī no tagadējās valdības atšķirīgs redzējums ekonomiskajos jautājumos un vēlēšanās pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Medijos jau ir minēts, ka ārvalstu partneru raidītie neoficiālie signāli pastiprina pieņēmumu, ka nākamā koalīcija varētu atšķirties no tagadējās valdības un sabiedrotie atbalstošāk varētu vērtēt SC iesaistīšanu valdībā, uz kuras veidošanu savu iespaidu varētu atstāt arī ASV un Krievijas attiecības.
Dienas rīkotajā premjera kandidātu diskusijā uz lūgumu komentēt šo pieņēmumu VL-TB/LNNK premjera kandidāts, EP deputāts Roberts Zīle sacīja: «Nedomāju, ka mēs būtu ļoti svarīgi lielvaru ārpolitiskajos jautājumos. Šeit pārstāvētajām vēstniecībām ir intereses un neformāli ieteikumi var būt, bet nedomāju, ka no kādas vēstniecības puses iespējama vairāk vai mazāk redzama iesaistīšanās.» Arī premjers V. Dombrovskis neizslēdza, ka lielvalstīm ir intereses Latvijā un varbūt pat mēģinājumi ietekmēt situāciju, taču gala rezultātu noteikšot Latvijas vēlētāji. Ar teikto Ministru prezidents pārsteidza apvienības Par labu Latviju! premjera kandidātu Aināru Šleseru, kurš uzsvēris: «ASV un Krievijai Latvijā ir nopietnas intereses, un mani izbrīna premjers, kas šo jautājumu nemaz nevēlas komentēt. Būtu dīvaini, ja Latvija kā NATO un ES valsts ar tiešo robežu ar Krieviju nevienu neinteresētu. Tie ir meli. Maskavai, Vašingtonai un Briselei ir stratēģiska interese Latvijā, un tās ir atšķirīgas intereses. Un Latvijai ir nepieciešama valdība, kas neklanās nevienam no šiem, bet spēj definēt savas intereses un tās aizstāvēt.» Pagaidām mazāk tiek runāts par koalīciju, kuru veidotu SC, PLL un ZZS bez Vienotības, jo arī tāda nenodrošinātu politisko stabilitāti. SC līderis Jānis Urbanovičs no komentāriem izvairās vispār, norādot, ka visu izšķiršot vēlēšanu rezultāti, kas varot sagādāt pārsteigumus.