Izstāde ir kulminācija Johana Daniela Felsko (1813-1902) jubilejas gadam, arī vainagojums Dainas Lāces pētniecības darbam gandrīz desmit gadu garumā. 2012. gada decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures pētnieces promocijas darbs iznāca skaistā grāmatā. Uz vāka - viens no D. Felsko svarīgākajiem projektiem - Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Arī izstādē šim projektam atvēlēta goda vieta, ļaujot novērtēt projekta detaļu smalkumu un kaligrāfiskumu. Izstādē izmantoti arī unikāli materiāli, kas visus šos gadus ir glabājušies Maskavas Militārās vēstures arhīvā.
Laikam pa priekšu
Panorāmiskajā izstādē atlasīti nozīmīgākie Rīgas pilsētas arhitekta Daniela Felsko darbi 40 gadu garumā, atklājot viņu kā meklētāju, kurš bieži gāja laikam pa priekšu. Ne tikai Rīgā. Piemēram, par Rīgas 1. slimnīcas projektu interesējās Prūsijas Ekonomikas ministrija - viņi to publicēja savā izdevumā, jo tajā brīdī tika spriests par līdzīga tipa slimnīcas celtniecību Berlīnē. «Ja mēs šodien aizejam līdz slimnīcai, ir grūti novērtēt to sasniegumu, ko piedāvāja pilsētas arhitekts. Paviljona tipa slimnīca, kas saistīta ar gaiteņiem. Bet tajā laikā, lai varētu iet no ēkas uz ēku pa gaiteņiem, tas ir absolūts sasniegums. Sākt dalīt pēc saslimšanas veidiem, lai vienā slimnīcas zālē ar 28 gultām blakus negulētu infekcijas slimnieki, ķirurģiskie un vēl kādi, tas tajā laikā atkal bija sasniegums,» stāsta D. Lāce.
Jaunībā, kā jebkurš māceklis, kurš pie meistara bija izgājis zeļļa kursu, Felsko piedzīvoja vanderzeļļa gaitas jeb došanos pieredzes apmaiņas ceļojumā. Tomēr, izceļojies pa Kēnigsbergu, Varšavu, Poznaņu, Lībeku un Kopenhāgenu, viņš uzreiz neatgriezās mājās, lai kārtotu meistara pārbaudījumus mūrnieka arodā, bet gan palika studēt arhitektūru Karaliskajā daiļo mākslu akadēmijā Kopenhāgenā. 1838. gada pavasarī Felsko atgriezās Rīgā, un, izmantojot akadēmijā iegūtās zināšanas, iesaistījās Sv. Pētera baznīcas remontdarbos. Rāte atzinīgi novērtēja paveikto darbu un, domājams, tieši tad izšķīrās par Felsko studiju finansiālu atbalstīšanu.
Daina Lāce atkal pievērš uzmanību tam, cik šis studiju fakts ārzemēs bijis īpašs, jo XIX gadsimtā studēja tikai aristokrātijas atvases, kamēr Johans Daniels nāca no mūrnieka ģimenes. Viņa vārds kļūst par robežšķirtni - līdz viņam runāja par Rīgas rātes būvmeistariem, bet Felsko jau paraksta dokumentus kā Rīgas rātes arhitekts.
Trīs Ģildes projekti
Rīgas pirmais arhitekts radīja Rīgas bulvāru ansambli, pārbūvēja Rīgas vēsturiskās sabiedriskās celtnes (Rīgas rātsnamu, Doma baznīcu, Melngalvju namu u. c.). Nav iespējams izstaigāt Rīgas centru, apejot Felsko projektētās sabiedriskās ēkas - Mazo ģildes namu Vecrīgā, pilsētas ģimnāziju, tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, reālskolu, tagadējo Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju u. c.
«Protams, mēs pazīstam Raiņa bulvāra izstiepto fasādi, bet tikai retais zina, ka tas ir kompakts būvapjoms,» stāsta D. Lāce. Izstādē var iepazīties ar sākotnējo ieceri, kurā ir četri iekšējie pagalmi. Turklāt XIX gadsimta tradīcija ir tāda, ka skolas direktoram un īpašniekam ir jādzīvo ēkā.
Retais zinās arī to, ka Mazajai ģildei sākotnēji izstrādāti trīs projekta varianti. Sākotnēji Felsko piedāvājis sarežģītu plānu ar neogotisku fasādi un zelmeņiem, bet Ģilde savu 130 cunfšu saieta namu vēlējās redzēt askētiskāku un lētāku projektu. «Mēs esam pieraduši pie tās vides, kurā esam. Bet, ja pasakām, ka Anglikāņu baznīca ir pirmā XIX gadsimtā celtā sakrālā celtne vēsturiskajā Iekšrīgā?» retoriski jautā D. Lāce.
Veikaliņi Daugavmalā
Felsko daudz ieguldījis arī XIX gadsimta Rīgas pilsētas lauku īpašumu attīstībā (Sarkandaugavas baznīca, Piņķu Nikolaja baznīca, Salas Jāņa baznīca u. c.), tomēr izrādes intriģējošākais eksponāts ir saistīts ar Rīgu. Tas ir vērienīgākais Rīgas pilsētas pārveidošanas plāns, kas tiek aizsākts 1856. gadā, kad cariskā Krievija paziņo, ka Rīga vairs nav militāras nozīmes nocietināts cietoksnis un ka pilsētai vairs nav vajadzīgi vaļņi un bastioni. Felsko pilsētas attīstībai piedāvā kompleksu risinājumu, paredzot gan apzaļumotu kanālu ar brīvi stāvošām sabiedriskajām ēkām, gan arī blīvi apbūvētus kvartālus, īpaši domājot par to, kā veicināt satiksmi un tirdzniecības attīstību. Gadu simtus Daugavas krastmala ir kalpojusi kā tirdzniecības josla, kur piestāja gan burinieki, gan tvaikoņi. Felsko piedāvā iespēju dubultot iespēju izkraut kuģus, izveidojot milzīgu ostas baseinu, turklāt uzreiz domājot, ka kravas nāk no Krievijas iekšzemes. Tolaik projektā ir arī iecere par dzelzceļa savienojumu Rīga-Dinaburga, tālāk Pēterburga, Maskava, Varšava. Felsko plānojumā sliežu ceļi gāja līdz pat Spīķeriem. «Te mēs esam situācijā, kad pilsētas arhitekts pasaka - tāds ir projekts. To var izdarīt sešu gadu laikā. Vajag norakt vaļņus, tālāk ir jāpaplašina kanāls. Tas viss maksā ne vairāk ne un ne mazāk kā divus miljonus sudraba rubļu. Ko saka iekšlietministrija Sanktpēterburgā? Projekts ir pārāk vērienīgs. Pietiks ar to, ka nojauksiet vaļņus un bastionus, pārējo kaut kad pēc tam. Mēs tam varam atvēlēt tikai 600 000 rubļu,» stāsta D. Lāce. Iespējams, arhitekti šodien par Daugavas krastu apbūvi spriestu jau no cita skatupunkta, ja būtu apstiprināta vēl kāda Felsko ideja - 800 metru garā stiklotā pasāža ar dažādiem veikaliņiem, kas paliek skaistā iecerē.
Izstāde