Tāpēc plaši pazīstamais sporta auto ražotājs nolēmis sapulcināt vienkopus Eiropas žurnālistus Somijas ziemeļos Ivalo. Un te nu mēs esam - poļi, čehi un slovāki, ģeogrāfiskas pārākuma sajūtas apdvesti slovēņi, viņu mazskaitlīgie kaimiņi, pulciņš mazliet jancīgu grieķu un kipriešu, kam šļūciens pa ledu tādā aukstumā būtu sirēnu vilinošas dziedāšanas pārpilns «ekzotik» jūrasbrauciens pat ar _Renault Twingo_. Un viens latvietis no pilsētas, kurā daudz snieg un pēc tam ilgi slīd. Viņš dala vācu ugunskamanas ar apņēmīgiem baltkrieviem un ukraini, kas dievina lēnīgus transporta līdzekļus ar sadales kārbu un kravas kasti. Par pilnu cenu, ko izmaksā šī ēverģēlība, varētu trīs sezonas no vietas slīpēt meistarību Brīvkalnu trasē personīgā Štrausa, Jansona vai cita lietpratēja uzraudzībā. Taču šis ir Porsche Ice Force, ekstrēmākā no trim ziemas braukšanas programmām, kaut vai tāpēc, ka notiek uz 780 ha liela ezera ledus vairāk nekā 300 km aiz polārā loka un ar sapņu auto.
Visi četri milimetri
Normālos apstākļos tādi zirgspēku simti uz aizsaluša ezera būtu tīrā enerģijas izšķiešana. Neviena ziemas riepa nespēj bez ievērojamiem zaudējumiem realizēt uz tik slidena seguma pat trešdaļu motora jaudas. Bet, ja no riepām izrauj standarta radzes un to vietā sasprauž četrus mm garas sporta «naglas»? Tas nekas, ka radzes patapinātas no somu nacionālajam sporta veidam paredzētiem motocikliem. Īstas rallija radzes izbirtu no Nokian Hakkapeliitta 7 jau pirmajos desmit kilometros. Tātad 200 radžu uz riepu reiz 4 milimetri reiz 4 riteņi pret minimums trīssimt zirgspēkiem. Vai matemātikā vispār atrodama tik liela nevienādības zīme? Porsche atrisinājumu rod ar viltību. Braucot pa ledu, visas norises ir sakāpinātas - ātrākas un asākas, taču vienlaikus drošākas cilvēkiem un tehnikai. To zina ikviens drošas braukšanas treniņu rīkotājs. Porsche braukšanas mācības pa asfaltu gan esot daudz pieprasītākas. Detalizēti iedalītās programmas sākas ar elementāriem drošas braukšanas kursiem un aizved līdz pat Porsche Sports Cup sacīkstēm, kur bez autosportista licences nemaz nelaiž pie teikšanas. Taču sānslīdes milzu ātrumā pa sausu asfaltu ar Porsche GT3 jau no skata vien liek kuņģim sarauties čokurā, prasa muguras smadzenēs iesēdušos meistarību un vēl milzu naudu, kura piedevām būs nomesta zemē, ja mājās nav pašam sava GT3, lai šo meistarību pēcāk liktu lietā.
Pilnpiedziņa sāk un uzvar
Bet, ak vai - 911 GT3 ir tik augsta matērija, ka pat vecam Porsche 911 naudu sagrabinājušam personāžam tā plivinās kaut kur aiz Visuma ārējās robežas. Pat daudzmaz saglabājies Turbo ar mūsu caurmēra ienākumiem ir kaut kas līdzīgs Lielajam hadronu paātrinātājam. Aiz cieņas pret markas faniem Porsche rīko speciālus «klasikas» kursus, kuros laipni lūgti relatīvi pieejamu 944 un 968 modeļu īpašnieki. Taču arī tos izvelk no garāžas tikai pavasarī vai arī pārbūvē brutālām autosacīkstēm, kur formāli atļauts kontakts starp automobiļiem, bet neformāli tas pieņemams boksos starp iekarsušajiem automobiļu pilotiem. Porsche uz ledus izskatās pēc Kipras izpriecu jahtas, kas mēģina atkārtot leģendārā norvēģa Nansena kuģa Frams dreifu ziemeļu ledājos, - līdz mirklim, kad elementāri saskaitām velkošos riteņus. Cik pilnpiedziņas automobiļu Porsche bija pirms 20 vai kaut vai 10 gadiem? Viens, ja neskaita 337 eksemplāros uzbūvēto kolekcionāru sapni un Dakaras iekarotāju 959, vai divi - 1989. gadā kautri piespēlētā Carrera 4 un maniakālais Turbo, kuram kopš 1995. gada vienmēr ir rafinēta 4 x 4 piedziņa. Šodien Porsche ir pieci pilnpiedziņas modeļi un vēl piecas dažādas Cayenne, ja sijājam katru atsevišķi no dīzeļa līdz hibrīdam.
Uztaisīt Kajennu
Līdz šim ziemīgā trasē bija gadījies izmēģināt automašīnas ar dažādām piedziņām, taču ne reizi spēkratu, kam motors atrodas trijās dažādās vietās. Tas ir kā mācīties lidot. Cayman ir kā godīgs vienmotornieks - viegli vadāms un reaģē uz katru kustību. Sirsnīga nošķaudīšanās nebūt nebeidzas ar spektakulāru ietriekšanos Popokatepetlā, šajā gadījumā kupenā, jo tikpat viegli kā sagriežas ar dibenu pa priekšu, Cayman atkal «iztaisnojas». Carrera pieliek procesam jaudu, ātrumu, svaru un to dīvaino sajūtu, it kā propellers būtu pieskrūvēts aizmugurē, jo salīdzinošās kategorijās tā arī ir. Motors sēž uz aizmugurējās ass un ar 62% pārliecību spiež pie zemes velkošos riteņus. Carrera 4 ir divmotornieks, kas atļauj sadūšoties pirmajai «grīstei» kaut vai tāpēc, ka ir pārliecība, ka abi motori reizē «nenoklāsies» - otra velkošā ass izvilks no neglābjama «auta». Turbo ir kaujas tehnika un pakļaujas tikai tiem, kas izspiež no mašīnas visu enerģiju, pazīst tās robežas un operē ar stūri pa milimetriem kā ar skalpeli. Ja nē, iznāk kā nabaga ukrainim, kurš tā arī neiemācījās apmest skaistu drifta cilpu mietiņiem ledus aplī. Vecie refleksi «kontrēt» jeb stūrēt pretim sanesei izrādījās daudzkārt stiprāki par instruktora aizrādījumu too much action behind the wheel**. Panamera jau ir bumbvedējs, lidojošais cietoksnis, Enola Gay, kurā baltzobaini piloti viens otram rāda uz augšu paceltus īkšķus un iesmaržinātas meiteņu fotogrāfijas, bet aizmugurē tup kāds, kas tiem pusdieviem ielej kafiju no termosa un pagroza radio. Drifta, protams, arī nav, taču, grozot stūri, nepamet sajūta, ka Panamera uz ledus kļūst vieglāka vismaz par to svara tiesu, ko izspiestu tās masīvais rumpis, ja ielūztu Pasasjarvi ezerā. Jā, un ko tad dara Cayenne? Tā pieved pārējiem ūdeni, jo tanki nelido. Fizikas likumi tomēr darbojas, tāpēc izteicienam We did a Cayenne nav varoņdarba pieskaņas. Tas nozīmē, ka pilots ir kļūdījies un viņa glābšanai - izvilkšanai no sniega gūsta - nepieciešams vienīgais apvidus automobilis Porsche vēsturē. Eh, kāpēc gan ko līdzīgu nevarētu sarīkot ar tautiskiem sporta auto, piemēram, Mazda MX-5?#
* Spied, spied, spied!
** Pārāk daudz darbību pie stūres!