Sūdzības iesniedzējs Lattelecom jau paziņojis par lēmumu izstāties no konkursa, iebilstot pret necaurredzamu šī iepirkuma organizēšanu. Uzņēmums norāda: konkursa nolikumā piedāvātais līgums ir riskants ne tikai no investīciju viedokļa, nav precīzi noteiktas arī iesaistīto pušu - pasūtītāja un izpildītāja - attiecības, kontroles mehānismi soda naudu iekasēšanā. IeM šos pārmetumus noliedz. IUB vadītājs Andrejs Tiknuss norāda, ka lēmumu par Lattelecom sūdzību IUB, visticamāk, pieņems nākamnedēļ.
Liks melnajos punktos
Patlaban konkursā piedalās septiņi dalībnieki. IeM pārstāve Gunta Skrebele stāsta, ka Lattelecom par savu nevēlēšanos piedalīties konkursā pasūtītāju nav informējis. «Lattelecom no Publisko iepirkumu likuma viedokļa turpina dalību slēgtā konkursā un dalību nav atsaucis. Publiski izskanējušais paziņojums var tikt uzskatīts par mēģinājumu ietekmēt IUB,» viņa saka. Lattelecom pārstāve Līga Bite gan norāda - uzņēmumam nav oficiāli jāziņo par izstāšanos.
Jau vēstīts, ka IeM plāno uzstādīt vairāk nekā simt fotoradaru tā sauktajos melnajos punktos. Konkursu IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludināja pērnā gada beigās. «Mērķis, iegādājoties fotoradarus, nav sodīt, bet darboties preventīvi, lai samazinātu vidējo ātrumu uz ceļiem un arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu,» skaidro G. Skrebele. Visas izmaksas izpildītāji segšot no saviem līdzekļiem, bet atlīdzību par piegādātajām precēm un pakalpojumiem saņem kā savā piedāvājumā noteikto procentu no valsts budžetā saņemtajiem naudas sodiem. Procentuālais sadalījums jāpiedāvā konkursa dalībniekiem.
30 km/h - par daudz
Kaislības ir arī par konkursa nolikumā noteikto prasību par konkrētajām ātruma fiksēšanas robežām. «Nolikumā minētā ātruma pārkāpšanas fiksēšanas robeža 30 km/h pirmām kārtām jau neveicina mērķa sasniegšanu - samazināt ātruma pārkāpēju skaitu un uzlabot satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem,» stāsta L. Bite. Tas neļautu atpelnīt arī nepieciešamās investīcijas, jo pārkāpēju skaits, no kuriem iekasēt soda naudu, būšot pārāk mazs. Ņemot vērā ceļu satiksmes statistiku, lielākā daļa ātruma pārkāpēju pārsniedz ātrumu robežās līdz 30 km/h, it sevišķi pilsētās. Lattelecom arī raizējas, ka nolikumā tiek paredzēta iespēja - veicot īpašus pasākumus, samazināt šo robežu, taču neesot precizēta kārtība, tādējādi saglabājot augstu korupcijas risku.
IeM pārstāve skaidro: «Noteikts, ka pasūtījumā noteiktā ātruma fiksēšanas robeža būs no 1 km/h līdz 30 km/h no atļautā braukšanas ātruma attiecīgajā vietā.» Lēmumu par konkrēto pārkāpuma fiksēšanas robežu pieņemšot Valsts policija, izvērtējot satiksmes drošību ietekmējošos faktorus, piemēram, apdzīvota vai neapdzīvota vieta, ceļu stāvoklis, laikpstākļi, ceļa reljefs. Tā notiek arī tagad, kad uz ceļiem uzstādīti četri radari.
Cits konkursa dalībnieks SIA Komerccentrs DATI grupa uzskata, ka konkursa nolikumā esot atsevišķas prasības, kuras varētu uzskatīt par nestandarta, taču tās nav nerealizējamas. «Konkurss ir ļoti smags, komplicēts un apjoma ziņā ietilpīgs, kurā pastāv arī daudzi riski. Diemžēl pašreizējā neadekvātā ekonomiskā situācija pasūtītājam ir uzlikusi šādas prasības,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis. Arī SIA Belss neuzskata, ka būtu kādas problēmas konkursa nolikumā, uzņēmumam nācies pamest konkursu, jo tam neesot pietiekamas finanšu kapacitātes.