Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA) ar Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes deleģējumu koordinēja NVO iesaisti valsts funkciju vērtēšanas procesā. Funkciju vērtēšanā NVO piedalījās, lai panāktu to, ka valsts finansētās funkcijas, tajā skaitā pakalpojumi iedzīvotājiem, tiek veiktas atbilstoši to reālajām izmaksām, nevis pārmaksājot.
eLPA pārstāvji jau sākumā ievēroja ministriju pārstāvju skepsi par vērtēšanas procesu kopumā. Funkciju vērtēšanas procesā radās iespaids, ka ierēdņi nespēj iedziļināties lielajā problēmā - ka valsts kopumā izdod vairāk naudas nekā ieņem.
Darba grupas uzdevums bija veikt aptuveni 1000 valsts funkciju novērtēšanu, saskatīt, kur notiek pārklāšanās un no kurām funkcijām valsts var nākamajā gadā atteikties vai ierobežot to ieviešanu. Darba grupa to veica saskaņā ar iepriekš izstrādātiem kritērijiem un piesaistot nozares ekspertus. Atsevišķos gadījumos notika spraigas diskusijas starp iesaistītajām pusēm par to sniegtajiem vērtējumiem, taču kopumā vērtējuma rezultāts bija vienots.
Ir visai neiespējami haosā ieviest kārtību, ja to gadiem nav spējuši izdarīt paši nozaru atbildīgie. Parādās tas, ka gadiem nav veiktas nekādas izmaiņas, lai pārskatītu iepirkumu līgumus, sakārtotu administratīvo sistēmu vai veiktu aprēķinus par to, cik reāli izmaksā kāda konkrēta funkcija.
Latvijas valsts budžets arvien tiek skatīts nozaru resoru un institūciju kontekstā, bet netiek skatīts kā vienots kopums. Tāpēc darba grupa arī izteica komentāru, ka nepieciešams nodrošināt, lai institūcijas (piemēram, Saeima), kuru budžeti netika vērtēti, tiktu pakļauti izdevumu izvērtēšanai pēc vienotiem kritērijiem. Darba grupa aicina minētās institūcijas samazināt to budžetus par 10%, analizējot funkcijas, kuras pārklājas, un to vispārējo nepieciešamību.
Iespējams, būtu lietderīgi ieviest Birokrātijas balvu, kas tiktu pasniegta ikvienam ierēdnim, kas nodrošinātu informāciju vai sniegtu idejas, kas tiešam rada ietaupījumus Latvijas valsts budžetā. Tad cilvēki, kuri vislabāk pārzina konkrēto funkciju saturu, tajā skaitā izmaksas, piedalītos procesā.
Latvijas valsts budžeta konsolidācijai nepieciešami aptuveni 400 miljoni. Pēc sākotnējās izvērtēšanas tika identificēti aptuveni 149 ietaupāmie miljoni, un pēc diskusijām darba grupā summa saruka līdz aptuveni 79 miljoniem. Ir viegli diskutēt par naudu, kas nav tava personīgā, bet pieder kādam anonīmam «nodokļu maksātājam», uz kura kamiešiem uzlikt papildu slogu. Samazinājumi prasa diskusijas pēc būtības, nevis populistiskas žēlabas. Iesakot izmaiņas, vērtētāji nesaka, ka veselība, kultūra vai izglītības nav svarīga. Tieši otrādi, mēs sakām, ka šīs funkcijas ir pārāk svarīgas, lai tās veiktu izšķērdīgi.#
*Latvijas Pilsoniskās alianses direktore