Par Ardi nodēvētā cilvēkveidīgā būtne ir nozīmīgs posms cilvēces evolūcijas pētīšanā. Līdz šim mūsu zināšanas par senčiem apstājās pie Lūsijas, kas dzīvoja pirms aptuveni trīs miljoniem gadu. Ardipithecus ramidus ļauj ielūkoties tālākā pagātnē un vēl vairāk pietuvoties brīdim, kad cilvēku suga nošķīrās no šimpanzēm. Fosilijas tika izceltas no zemes 1994.gadā Etiopijas Afāras ieplakā, taču tikai šogad zinātnieki bija savākuši pietiekami drošus pierādījumus, lai paziņotu, ka Ardi ir cilvēku priekštecis.
«Ardipithecus izpēte mainīja veidu, kā mēs domājam par agrīno cilvēku evolūciju, un tas iezīmē kulmināciju 15 gadus ilgos mokošos pētījumos, kuros sadarbojās 47 dažādu nozaru zinātnieki no deviņām valstīm, rūpīgi analizējot 150 tūkstošus pārakmeņojušos dzīvnieku un augu paraugus,» Science redaktors Brūss Alberts paskaidroja, kādēļ uzvaras lauri atvēlēti tieši šim oktobra sākumā masu mediju uzmanību dāsnās devās saņēmušajam atklājumam.
120 centimetrus garais sieviešu dzimuma būtnes skelets ir nepilnīgs. Tajā ir tikai 125 fragmenti, turklāt lielākā daļa kaulu atrašanas brīdī bija sadrupuši sīkos gabalos. Tādēļ zinātniekiem bija vajadzīgas teju divas desmitgades, lai tos saliktu kopā.
Tuvāk pulsāriem
NASA kosmiskais gamma staru teleskops Fermi šogad palīdzēja pamanīt iepriekš nezināmus pulsārus. Uzskata, ka pulsārus rada ātri rotējoša neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku, kas ģenerē šaurus elektromagnētiskā starojuma kūļus diametrāli pretējos virzienos. Laika intervāls starp pulsāra impulsiem ir vienāds ar neitronu zvaigznes rotācijas periodu.
Kopš pirmo pulsāru pamanīšanas pirms četrām desmitgadēm, astronomi reģistrējuši simtiem šo mīklaino uzplaiksnījumu, taču tuvāk atminējumam par to izcelsmi nav tikuši. Līdz ar gamma staru teleskopu viņi ieguvuši jaunu instrumentu, kas ļaus analizēt pulsārus enerģijas pārpilno gamma staru spektrā. Tas ļauj pamanīt pulsārus, kas nav redzami ar radio novērošanas metodi.
Sausuma augs
Augiem ir savs adrenalīns - ķīmiska viela abscisa skābe (ABA). Jo augstāka ABA koncentrācija, jo labāk augs spēj noturēt sevī ūdeni sausuma laikā, kā arī piebremzēt augšanu nelabvēlīgos laikapstākļos, neaizejot bojā. Biologi jau sen mēģina izprast, kā šis fenomens darbojas, bet tikai maijā divām komandām izdevās identificēt proteīnu grupu, kas ir atbildīga par ABA receptoru darbību. Jau tiek runāts par ģenētiski modificētu augu izveidošanu, kas būs piemēroti ļoti sausam klimatam, tādējādi sniedzot pārtiku ap ekvatoru dzīvojošajām tautām.
Jaunības avots
Eksperimentējot ar laboratorijas pelēm, biologi konstatēja, ka ar dažām manipulācijām iespējams pagarināt to dzīves ilgumu. Pie «vainas» ir ķīmiskā viela rapamicīns, kas pirmoreiz tika atrasta augsnē Lieldienu salās. Jau iepriekš ar rapamicīna palīdzību izdevās pagarināt tārpu un mušu dzīvi, taču šogad pirmoreiz tāds efekts sasniegts eksperimentos ar zīdītājiem. Vēl jo nozīmīgāks tas ir tādēļ, ka pētnieki terapiju veica pusmūžu sasniegušiem grauzējiem, nevis «apstrādāja» tos bērnībā. Diemžēl rapamicīnam ir kaitīgi blakusefekti, piemēram, imūnsistēmas novājināšana, kas pagaidām neļauj cerēt uz dzīves ilgumu palielinošu terapiju cilvēkiem.
Grafēna ēra
Viens no būtiskākajiem izrāvieniem materiālzinātnē bija viena oglekļa atoma biezuma lokšņu jeb grafēna izmantošana eksperimentālās elektroierīcēs. Šis materiāls ir ciets kā dimants un tam piemīt ārkārtīgi augsta siltumvadīšanas un elektronu kustības spēja. Gada sākumā koncerns IBM ziņoja, ka izmēģina grafēna tranzistorus, kas spēj ieslēgties un izslēgties 26 miljardus reižu sekundē, ievērojami apsteidzot klasiskos silīcija tranzistorus. Arī citi zinātniskie institūti un kompānijas strādā pie grafēna integrēšanas elektroierīcēs un jau saņemtas ziņas par oglekļa atoma lokšņu veiksmīgu iestrādāšanu šķidro kristālu displejos.
Superdarbarīks
Aprīlī Kalifornijas Nacionālajā akseleratora laboratorijā tika uzstādīts pasaulē pirmais rentgena staru lāzers, kas spēj iemūžināt ķīmisku reakciju gaitu, mainīt materiālu elektronisko struktūru un veikt virkni eksperimentu visdažādākajās zinātnes nozarēs. 130 metrus lielais Koherento gaismas avotu lineārais paātrinātājs (LCLS) tika uzbūvēts trīs gados un ir centrālais elements 420 miljonus ASV dolāru vērtajā pētniecības aprīkojumā. Lai arī LCLS ir darba instruments, tas ieguvis atzinību «zinātnes» izrāviena kategorijā, jo dos zinātniekiem iespēju veikt tādus pētījumus, kādi tiem nebija pieejami pirms lāzera uzstādīšanas.
Gēni kā zāles
Kopš cilvēka genoma atšifrēšanas, šķiet, nav bijis tāds gads, kurā nebūtu godalgots kāds ar gēniem saistīts pētījums. Eiropas un ASV zinātnieki šogad guva panākumus, izstrādājot gēnu terapijas metodes. Atzinība pienākas trīs savstarpēji nesaistītu darbu autoriem. Francijas zinātnieku komanda iemācījās ievietot labojošu gēnu asins šūnās diviem puisēniem, kuri sirga ar smagu smadzeņu kaiti, kas parasti nogalina zēnus pirms pusaudžu vecuma sasniegšanas. Amerikāņu un britu komanda iemācījās ārstēt iedzimtu akluma slimību, ievietojot acī gēnu, kas ražo gaismu uztverošus pigmentus. Itālijas zinātnieki likvidēja imūndeficīta problēmu astoņiem no desmit pacientiem.
Vienpolu magnēti
Fiziķi jau ilgi bez panākumiem meklē dīvainas daļiņas, kas tiek dēvētas par magnētiskajiem mono poliem. Atšķirībā no klasiskajiem magnētiem, kam ir ziemeļu un dienvidpols, tiem ir tikai viens pols. Teorētiķi jau pirms Otrā pasaules kara izvirzīja hipotēzi, ka tādiem jāpastāv, jo tie varētu izskaidrot elektriskās strāvas kvantēšanu. Šogad divas zinātnieku komandas izgatavoja šādas kvazidaļiņas. Tās atrodas holmija titanāta un disprozija titanāta kristālos un patiešām uzvedas kā vienpola daļiņas.
Ūdens uz Mēness
Oktobrī pasauli pāršalca vēsts, ka NASA zonde uz Zemes dabīgā pavadoņa Mēness atradusi ūdens garaiņus un ledu. Ūdens daļiņas pamanītas dienvidpolā krāterī, kur ietriecās no zondes izšautais lādiņš. Fantasti atkal varēja skaļāk ierunāties par koloniju veidošanu, bet pētniekiem pavēries jauns darbalauks, jo ledū var būt iesalušas liecības pat no miljardiem gadu senas pagātnes. Protams, lai iegūtu paraugus un noskaidrotu, vai uz Mēness jelkad bijusi augu valsts vai citas dzīvības formas, būs jāizdomā, kā veikt izrakumus aukstumā, kas tikai par 40 grādiem pārsniedz absolūto nulli.
Habls atdzimis
Vēl pirms dažiem gadiem leģendārais Habla kosmiskais teleskops bija nolemts pensijai un dabīgai nāvei. Finansējums tā remontdarbiem nebija piešķirts un šķita, ka daudzus izcilus attēlus radījušās ierīces dienas ir skaitītas. Taču pēc NASA vadītāja maiņas noskaņojums aģentūrā manījās un šā gada maijā remontdarbi tika pabeigti. Tagad Habla teleskops spēj radīt vēl labākas un asākas bildes nekā iepriekš un tam atvēlēts vēl vismaz piecu gadu darba mūžs.