Tagad tikpat senā vēsturē var ielūkoties jebkurš puslīdz naudīgs cilvēks, jo vienkāršas un ātras DNS analīzes spēs noteikt ikviena izcelsmes vietu ar precizitāti līdz desmit kilometriem. Analīzes izstrādājušie Edinburgas universitātes gēnu pētnieki cer, ka iespēja noskaidrot dzimtas koka saknes ieinteresēs daudzus pilsētniekus un svešumā dzīvojošos, kuri pazaudējuši saikni ar dzimto vietu.
Kopš sabiedrību ieinteresējusi ģenētika un tā izpelnījusies masu mediju lutekļa statusu, veikti vairāki nozīmīgi pētījumi, ko var izmantot personu izcelsmes vietas identificēšanai. Vienā no tādiem tika noskaidrots, ka visas Eiropas sievietes cēlušās no septiņām ciltsmātēm, kas apdzīvoja dažādus reģionus. Vēlāk gēnu pētnieki ģeogrāfiju sašaurināja un pavēstīja, ka spēj atrast dažādiem novadiem specifisku ģenētisko informāciju un tādējādi pateikt, vai cilvēks nācis, piemēram, no Francijas ziemeļiem vai Slovākijas. Savukārt skotu zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no Itālijas un Horvātijas gājuši vēl tālāk un apgalvo, ka spēj noteikt dzimto māju atrašanās vietu ar astoņu kilometru novirzi. Šīs zināšanas noderēs ne tikai dzimtas koka entuziastiem, bet arī robežsargiem un tiesu medicīnas ekspertiem. Vieni ar DNS analīzēm varēs noskaidrot uz sadarbību ne īpaši kāro nelegālo imigrantu izcelsmes zemi, bet otri varēs vieglāk identificēt negadījumu vai slepkavību upurus.
Trāpa precīzi ciematā
Edinburgas universitātes zinātnieku komanda Džima Vilsona vadībā pētīja to cilvēku gēnus, kuru visi četri vecvecāki nākuši no viena ciema. Darbā tika aptverta Skotija, Horvātija un Itālija, un neviena eksperimenta grupa nebija tieši radinieki. Izrādījās, ka, pētot ģenētiskās atšķirības, iespējams pamanīt, kurš cilvēks kādā ciematā dzīvojis. Mēģinot izrēķināt, cik lielā attālumā sāk iezīmēties ģenētiskas izmaiņas, edinburdzieši nonāca pie diezgan precīza skaitļa - ap astoņiem kilometriem. Tā kā starp ciematiem parasti ir dažu kilometru atstarpe, zinātniekiem nebija grūti precīzi noteikt pētījumu objektu izcelsmes vietu. Itālijas gadījumā viņi simtprocentīgi varēja norādīt uz visu dalībnieku izcelsmes vietu, Skotijā precizitāte bija 96%, bet Horvātijā - 89%.
Šīs ģenētiskās informācijas pamatā ir fakts, ka iepriekšējos gadsimtos eiropiešu vīrieši laukos bija tendēti apņemt sievu no sava ciemata. Tādējādi paaudžu gaitā nostiprinājās ģenētiskās īpatnības, kas tagad signalizē par dzimtas izcelsmes vietu. Izvērtējot šos specifiskos datus, zinātnieki bez grūtībām var «nolasīt» ģenētiskos «pirkstu nospiedumus».
«Tas bija diezgan pārsteidzoši, jo mēs vairākus gadus zinājām, ka varam izmantot variācijas cilvēku DNS, lai pateiktu, vai no dažādiem kontinentiem nākošie cilvēki ir no Āfrikas, Austrumāzijas vai Amerikas iedzimtie. Es tikai vēlējos paskatīties, vai tam ir kādi ierobežojumi un cik tālu šādā veidā var tikt,» britu laikraksts Daily Telegraph citē pētījuma autoru Dž. Vilsonu. «Mēs paņēmām paraugus no blakus ciematiem un noskaidrojām atšķirības starp cilvēkiem, kuri dzīvojuši kaimiņos.»
Izaicinājums - klejotāji
Pārcelšanās uz pilsētu un sapārošanās ar ģeogrāfiski attālu dzimtu pārstāvjiem «atšķaida» norādi uz izcelsmes vietu. «Šis satraucošais atklājums liek uzdot jautājumu, vai mēs spēsim identificēt pilsētnieku oriģinālo izcelsmi. Īpaši to cilvēku, kuriem senči izkaisīti pa visu valsti,» jaunu izaicinājumu sameklējis Dž. Vilsons. «Rezultāti ļauj domāt, ka, savācot vairāk datu, piemēram, sekvencējot genomu, mēs spēsim to izdarīt.»
Dž. Vilsons cer, ka viņa atklājums būs plašāk izmantojams, kad tuvākajos gados kļūs lētāka analīžu veikšanas tehnoloģija. Viņš apsver iespēju komercializēt šādas analīzes un īpaši cer uz Amerikas un Austrālijas iedzīvotāju interesi, kuru vidū ir miljoniem no pagātnes bēgušu cilvēku.
«Manuprāt cilvēki Jaunajā pasaulē - Kanādā un Austrālijā - ir ļoti ieinteresēti noskaidrot, kur cēlušies. Viņi veido dzimtas koku un atsitas pret mūri. Dokumentu pavediens pārtrūkst 1770. gadā, kad laimes meklētāji ir attapušies Virdžīnijā un par tālāku pagātni ziņu nav.» Zinātnieks sola, ka ar DNS analīzēm varēs pateikt, no kāda ciemata šo cilvēku senči ieradušies ostā, lai kāptu kuģos un dotos ilgā un nezināmā ceļojumā pāri okeānam.