Stella Art Foundation ir nekomerciāla organizācija, kuru 2003. gadā dibināja uzņēmēja un mecenāte Stella Kesajeva. Fonda mērķi - kultūras apmaiņa, krievu mākslas un jauno mākslinieku atbalsts, kā arī laikmetīgās mākslas muzeja veidošana Maskavā. Muzeju plānots atvērt divu trīs gadu laikā, par tā mājvietu kļūs konstruktīvista Konstantīna Meļņikova XX gs. sākumā projektētā garāža. Līdzīgu ēku Maskavā jau divus gadus apdzīvo miljardiera Romāna Abramoviča dzīvesbiedrei Darjai Žukovai piederošais laikmetīgās kultūras centrs un izstāžu zāle Garāža.
Filozofiskās telpas rekonstrukcija
Muzeja ekspozīcijas pamatā būs Stella Art Foundation mākslas kolekcija, kuru veido krievu un rietumu mākslinieku darbi, sākot no 70. gadiem līdz mūsdienām. Šajā augošajā krājumā - jau ap tūkstoti vienību: Endijs Vorhols, Džozefs Košuts, Alekss Kacs, Roberts Mepltorps, Marks Kvins, Spensers Tuniks, Iļja un Emīlija Kabakovi, Dmitrijs Gutovs, Vitālijs Komars un Aleksandrs Melamids, Oļegs Kuļiks, Konstantīns Zvezdočotovs, Dmitrijs Prigovs, Andrejs Monastirskis un daudzi citi.
«Fonds iegādājas darbus, kas jau ir kļuvuši par mākslas vēstures sastāvdaļu un atspoguļo sarežģītus procesus mākslā un sabiedrībā,» stāsta fonda direktors Aleksandrs Ritovs. «70. un 80. gados starp Krieviju un citām valstīm eksistēja pārrāvums, un mēs vēlētos atjaunot tās filozofiskās saites, kuras bija kopīgas visai pasaulei, taču tajā laikā tika pārrautas. Veidojot kolekciju, mēs cenšamies rekonstruēt filozofisku substanci un realitāti, kas bija mākslinieku darbos. Māksliniekiem, dzejniekiem un filozofiem bieži vien nebija iespējas strādāt kopā. Pasaule bija sašķelta. Aukstā kara robežas nodalīja ne tikai Austrumus no Rietumiem, šīm robežām bija eksotiskāka trajektorija. Filozofiskās telpas noslāņošanās un sadrumstalošana bija vērojama gan Indoķīnā, gan Latīņamerikā, gan Centrālajā Amerikā, gan Āfrikā. Cilvēkiem bija grūti būt un radīt kopā. Viņiem bija gandrīz neiespējami sajust, ka šī pasaule pieder viņiem. Šī pasaule viņiem nepiederēja. Viņiem piederēja neliels brīvības gabaliņš, kuru viņi paši veidoja un kultivēja. Tieši šai brīvībai, kura dzimusi nebrīvē, mēs vēlamies piešķirt jaunu formu - tā varētu būt muzeja koncepcija. Šajā dialogā vēlamies iesaistīt arī māksliniekus, kuri darbojas šobrīd. Vizuālo mākslu sasaistīsim ar teātri, mūziku, dzeju un starpdisciplināriem projektiem. Muzejs nav kapi, muzejs - tā ir gleznu, enerģijas un cilvēku, kuri šo mākslu veidojuši un veido, reālā dzīve.»
Vieta blakus šedevriem
Fonda pārstāvji uzsver: «Latvijā ir jūtama spēcīga mākslinieciskā enerģija, un tās nesējs ir Ilmārs Blumbergs. Autors, kura darbos ir lādiņš un vēstījums. Mēs vēlētos viņu iekļaut savas darbības kontekstā. Ilmārs Blumbergs ideoloģiski un estētiski ir tuvs tam, ko mēs darām. Mūsu attiecības ar māksliniekiem ir pragmatiskas. Mūs interesē nevis tautu draudzības nostiprināšana, bet mākslinieku un muzeju savstarpējās attiecības. Ilmārs Blumbergs mums ir interesants, jo viņš ir spilgts mākslinieks ar savu individuālo garu un radīšanas enerģiju. Rīgā esam tikušies arī ar Miku Mitrēvicu un Katrīnu Neiburgu. Stella Art Foundation paspārnē darbojas Maskavas dzejas klubs, kas piedalījās kuratora Daniela Birnbauma veidotajā izstādē 2009. gada Venēcijas biennālē. Mēs varētu sadarboties ar Latvijas dzejniekiem.»
Fonds realizē kopīgus projektus ar Grieķiju, Austriju un Ungāriju. Novembrī Mākslas vēstures muzejā Vīnē - tas ir viens no grandiozākajiem klasiskās mākslas tempļiem pasaulē - tiks atklāta jau trešā Stella Art Foundation sagatavotā izstāde. 2008. gadā tur notika fonda kolekcijas prezentācija. 2009. gadā Vīnes muzejā bija skatāma Maskavas konceptuālistu Jeļenas Jelaginas un Igora Makareviča ekspozīcija In Situ - viņu darbi tika izvietoti blakus Brēgela, Rembranta, van Deika un Sneidersa šedevriem. (Starp citu, J. Jelaginas un I. Makareviča darbus no Stella Art Foundation kolekcijas Daniels Birnbaums atlasījis izstādei pagājušajā Venēcijas biennālē.) Nākamais projekts Vīnes muzejā - socārta klasiķa Borisa Orlova izstāde Varoņu loks, kura tiks iekārtota antīkās mākslas zālē (atklāšana 22. novembrī). Antīko impēriju māksla «sarunāsies» ar padomju impērijas mākslu.
Novērtējot Stellas Kesajevas ieguldījumu mākslas atbalstā, Krievijas Kultūras ministrija iecēlusi viņu par Krievijas nacionālā paviljona komisāri Venēcijas mākslas biennālē 2011., 2013. un 2015. gadā (komisārs ir valsts pilnvarotais ekspozīcijas pasūtītājs, kurš piesaista kuratorus un organizē dalību biennālē). «Stella Kesajeva un viņas vīrs ir uzņēmēji, kuri vada lielu holdingu. Tas nodarbojas ar tirdzniecību, mašīnu ražošanu, apgādā ar aprīkojumu gāzes koncernu Gazprom. Patīkami, ka viņi ir nolēmuši investēt naudu mākslā. Tā ir Stellas dzīves sastāvdaļa. Jau drīz viņas ambīcijas un vēlme attīstīt iecerēto rezultēsies muzeja izveidošanā. Ceram, ka tas būs viens no lielākajiem un labākajiem privātmuzejiem Eiropā. Tas ir ieguldījums mākslas tirgus attīstībā. Galerija un izstāžu telpas - tas ir viens, savukārt muzejs - kaut kas pilnīgi cits, tas ir jauns līmenis. Ja nav muzeja, arī mākslinieks nav mākslinieks,» pārliecināts Aleksandrs Ritovs.