Mobilo sakaru jomu Latvijā pēdējā laikā raksturo asa konkurējošo kompāniju cīņa par klientu piesaisti, kā arī provokatīvi reklāmu kari, par ko Diena jau šoruden vēstīja.
Cilvēku, kuriem vispār nav mobilā tālruņa, Latvijā ir ļoti maz, tāpēc arī mobilo sakaru operatoriem jācīnās par konkurentu klientiem, atzīst BITE Latvija valdes locekle Kristīne Britāne.
Par mobilajiem sakariem Latvijā jau runā kā par sociāli nepieciešamu pakalpojumu. Iedzīvotāju vidū pat izskanējis viedoklis, ka šiem pakalpojumiem derētu piemērot pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Vai jūsu pārstāvētais uzņēmums arī iesaistījies diskusijā par PVN likmes pazemināšanu?
Nē, neesam, bet domājam, ja cena, kas klientam jāmaksā par mobilajiem pakalpojumiem, vērtējama kā zema, tad PVN likmei nevajadzētu radīt bažas.
Uzņēmēji ļoti bieži velta kritiku normatīvajiem dokumentiem un valsts ierēdņu darbam. Kāds ir jūsu viedoklis, kam būtu jāmainās valsts iestāžu darbā un likumu saturā?
Es gribētu aicināt iestādes, kas var ietekmēt konkurenci Latvijā, strādāt tā, lai uzņēmumu vidū konkurence būtu godīga. Mēs piedzīvojam to, ka visu pēdējo gadu jācīnās pret tirgus līdera rīcību. Gribētos sagaidīt no instancēm aktīvāku rīcību, nodrošinot, lai visi tirgus spēlētāji būtu vienādā statusā, visiem tiktu piemēroti līdzvērtīgi noteikumi, bet negodīga konkurence tiktu izskausta. Piemēram, visiem labi zināmā reklāmu atdarināšanas lieta. Nav saprotams, kāpēc institūcijas nenodrošina godīgu konkurenci reklāmu jomā, aktīvāk apkarojot atdarināšanu.
Reklāmu atdarināšana ir mobilo sakaru nozarei raksturīga problēma, citās nozarēs tāda vērojama reti.
Mēs esam vērsušies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kā arī vēl par dažādiem godīgas konkurences pārkāpumiem - Datu valsts inspekcijā, bet pagaidām neesam panākuši lēmumus, kādus gaidījām.
Vai esat arī vērsušies institūcijā, kura ir konkurences uzrauga lomā, respektīvi, Konkurences padomē?
Nē, pagaidām ne. Jāsaka arī, līdz šim izpratni no ierēdņiem vispār neesam saņēmuši.
Mobilais tālrunis kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu un arī statusa apliecinājumu, piemēram, nesen iPhone 5 ienākšana Latvijā izvērtās par ažiotāžu. Citu jomu uzņēmēji sūdzas, ka, pērkot viņu ražoto produkciju, cilvēki ekonomē santīmus, bet viedtālrunim gatavi tērēt 300, 400, 500 latu. Vai tas ir paliekoši?
Patērētāju gaume noteikti ir mainījusies tajā virzienā, ka cilvēki izvēlas iegādāties aizvien gudrākus un vizuāli glītākus telefonus. Aizvien populārāki kļūst skārienjutīgie telefoni ar lieliem, labi pārskatāmiem ekrāniem. Cilvēkiem iepatīkas viedtālruņi arī pragmatisku iemeslu dēļ, jo tie daudz labāk atbalsta mobilā interneta lietošanu telefonā. Lasīt tekstu viedtālrunī ir daudz ērtāk nekā parastajā tālrunī.
Tomēr jāsaka, Latvijas iedzīvotāji ļoti rēķina izmaksas par mobilo sakaru pakalpojumu lietošanu. Piemēram, cilvēki cenšas zvanīt viena mobilo sakaru operatora tīklā. Šī tendence patērētāju vidū kļūst aizvien izplatītāka.
Cilvēki, kuri lieto mobilo tālruni lietišķām sarunām, zvana tiem, kam jāzvana, risinot darba vai biznesa jautājumus un nedomājot, kāda operatora pieslēgums ir sarunas biedram.
Jā, protams, bet iedzīvotāji, kuri lieto mobilo tālruni privātām sarunām, cenšas, lai viņu ģimenes locekļiem būtu viens un tas pats operators. Ir arī klienti, kuri nopērk viedtālruni, bet nelieto internetu, jo viņiem bail, ka tas būs ļoti dārgi.
Pašlaik, vērojot mobilo sakaru operatoru tarifu plānus, rodas iespaids, ka mobilo sakaru kompānijas pelna no interneta pakalpojumiem, jo sarunas kļūst aizvien lētākas, bet interneta pakalpojumi - ne. Vai tā ir?
Šādu tendenci nevar noliegt, bet viss atkarīgs no tarifu plāna un tajā paredzētā interneta lietošanas apjoma. Klienti veic samaksu par telefonsarunām, par īsziņām, par internetu kopumā. Samaksa atbilstoši tarifu plāniem arī nodrošina mums ienākumus.
Latvijā vispār ļoti daudzi mobilo sakaru lietotāji pārmaksā par internetu un sarunām. To parādīja arī nesen veiktais www.gudriem.lv pētījums, atklājot, ka cilvēki par mobilajiem sakariem gadā pārmaksā vidēji 25 latus. Tā notiek tāpēc, ka daudzi cilvēki joprojām turas pie vecajiem tarifu plāniem.
Patērētāju vidū valda tendence, ka cilvēki arvien vairāk rēķina, cik un par ko maksā, salīdzina dažādu operatoru piedāvājumus, izmanto internetā pieejamās iespējas ievadīt informāciju par sarunas minūtēm, nosūtītajām īsziņām un saprast, cik reāli viņiem būtu jāmaksā. Pētījumi liecina - cilvēki runā pa mobilo tālruni vidēji 200 minūšu mēnesī, izdalot samaksāto summu ar minūšu skaitu, var saprast, cik viņam viena sarunas minūte izmaksā.
Mēdz teikt, ka patērētāji Latvijā ir konservatīvi, ja kādu uzņēmumu izvēlas, pie tā arī paliek.
Tieši konservatīvisma dēļ veidojas pārmaksāšana. Cilvēki paliek pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru jau gadiem sadarbojušies. Turklāt Latvijā patērētāji netic uzņēmumiem, jo domā, ka uzņēmums vienmēr cenšas nopelnīt pēc iespējas vairāk uz klientu rēķina.
Jūs apgalvojat, ka jūsu klienti nepārmaksā?
Nē. Likt pārmaksāt ir īstermiņa stratēģija.
Pirms neilga laika Diena rakstīja par pētījumu, saistībā ar kuru tika vērtēta mobilo sakaru kvalitāte. Daudzi sūdzējās par sliktiem mobilajiem sakariem laukos. Cik lielā mērā tas ir normāli, un kad cilvēkam ir pamats vērsties pie sava mobilo sakaru operatora ar sūdzību, ka pakalpojums nav kvalitatīvs?
Mēs nenoliedzam, ka Latvijā ir teritorijas, kurās nav mūsu uzņēmuma mobilo sakaru pārklājuma, bet mēs strādājam pie tā, lai šādas teritorijas mazinātos un cilvēkiem būtu iespēja izmantot mobilos tālruņus arī laukos.
Bet, ja bāzes stacija nav uzbūvēta, tad lai cilvēks laukos iztiek bez mobilajiem sakariem?
Mēs stāstām saviem klientiem, kur plānojam būvēt bāzes stacijas. Protams, ja cilvēkam regulāri jāuzturas laukos, kur nav Bite pārklājuma, var interesēties par citu operatoru piedāvājumu. Ja bāzes stacijas attiecīgajā reģionā nav nevienam operatoram, tad jāskatās, kurš operators tur bāzes staciju plāno būvēt.
Pēc kāda principa izvēlaties, kur bāzes stacijas būvēt, līdzīgi kā tiek veikta autoceļu rekonstrukcija - pēc iedzīvotāju skaita?
Jā, iedzīvotāju skaits tiek ņemts vērā. Lai gan bāzes staciju uzbūvēšana nav vienā dienā paveicams darbs, to skaits aug ļoti strauji. Turklāt jāņem vērā, ka bāzes staciju tehnoloģijas atšķiras, tāpēc ne vienmēr skaits izsaka reālo situāciju.
Esat starptautisks uzņēmums, Bite ir arī Lietuvā, bet bez Latvijas Bite saukļa - esam citāda kompānija.
Jā, bet Bite Lietuva ir pilnīgi atšķirīgs uzņēmums, viņi strādā neatkarīgi. Turklāt patērētājiem Latvijā un Lietuvā ir ļoti atšķirīgi gaumes interešu un prasību ziņā.
Jautājums, ko šobrīd nevar neuzdot. Vai Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai?
Saistībā ar eiro cilvēkiem ir bailes no nezināmā. Latvijas iedzīvotājiem šķiet, ka pēc eiro ieviešanas cenas varētu pieaugt, kā to rāda arī Igaunijas pieredze. Mūsu valsts valdībai noteikti būtu sabiedrībai vairāk jāskaidro, kādas pārmaiņas eiro nesīs, jo cilvēkiem šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, par to, kāda būs dzīve, sākot no brīža, kad latus nomainīs eiro.