Gudrs gājiens

To, visticamāk, labi apzinās arī _Vienotības_ politiķi, kas saprot, ka par jebkāda veida attiecībām var nākties maksāt gana augstu cenu - zaudēt lielas vēlētāju daļas atbalstu un pretī iegūt samērā neprognozējamu partneri. Pagaidām _Vienotības_ īstenotā taktika attiecībā uz sadarbību ar SC ir visnotaļ tālredzīga - šim politiskajam spēkam, kam 10. Saeimā būs 29 balsis, ir piedāvāts deleģēt kādu ministra darbam valdībā un slēgt atsevišķu sadarbības līgumu. Tā vismaz saka Dombrovskis. SC premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs turpretī pauž, ka nekas konkrēts, izņemot sadarbību parlamenta līmenī, SC neesot piedāvāts, un piebilst, ka šāds boļševisms esot pazemojošs. Iespējams, tā tas patiešām ir. SC ir visas tiesības justies pazemotiem. Šī partija jau vairākkārt ir balstījusi mazākumvaldības (konkrēti - Emša un Kalvīša mazākumvaldības 8. Saeimas laikā), taču par pilnvērtīgu koalīcijas partneri to neviena no labējām partijām tā arī nav pieaicinājusi. Līdzībās runājot, tagad SC ir piedāvāts kļūt par oficiāli atzītu politisko konkubīni, bet ne likumisku laulāto draudzeni. Tādējādi _Vienotība_ ir izdarījusi gudru gājienu, jo, atsakoties no šāda sadarbības piedāvājuma, SC demonstrēs saviem vēlētājiem, ka neizmanto iespēju iesaistīties politiskās darba kārtības noteikšanā. Tiesa, SC var spēlēt uz visu banku un pieprasīt pilnvērtīga koalīcijas dalībnieka statusu. Ultimātu izvirzīšana gan būtu neproduktīva - vairākumvaldību ir iespējams izveidot arī bez SC līdzdalības. Galīgā izvēle, protams, ir _Vienotības_ un Dombrovska ziņā, un tas šoreiz ir jāņem vērā ne tikai SC, bet arī Zaļo un Zemnieku savienībai. Svarīgākais, kas šoreiz jāņem vērā, veidojot koalīciju, ir potenciālo partneru gatavība atbalstīt diezgan skarbus lēmumus, kuri - vismaz īstermiņā - nevairos to popularitāti.