Jebkurā gadījumā būtu svarīgi neļaut šai valdībai pieņemt nākamā gada budžetu - vai nu lai pēc tam paši to pieņemtu ar, iespējams, mazākiem samazinājumiem nekā pašlaik plānotie 500 miljoni latu, vai nu atstātu valsti bez budžeta un bez valdības, kas palielinātu izredzes īstenot Šķēles tā dēvētā valsts ekonomikas atveseļošanas desmit punktu plāna galveno punktu - devalvēt latu. Tāpēc jāsteidzas.
Valdība esot «krītoša» un jāmaina, LPP/LC ļaudis sestdien piepeši sāka skandēt partijas domes sēdē, turklāt daudz agresīvāk, nekā līdz ar Eiropas Komisijas aizdevuma daļas ieripošanu Valsts kasē jūlija beigās sāka čīkstēt Tautas partija, kas pieprasa Dombrovskim plānu valsts izvešanai no krīzes un vienlaikus sabotē budžeta gatavošanu, vietā nepiedāvādama neko, atskaitot pantiņu par mītisko «Zalāna plānu».
Abi Š vienprātību par interešu sakritību panākuši pēdējās dienās. Vēl tikai pirms nedēļas, kad TP bija piedraudējusi, ka partijas biedrenes Antas Rugātes neievēlēšana Saeimas prezidijā var kļūt liktenīga valdībai, LPP/LC solīja atbalstīt valdību, ja TP no tās aizietu. Partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš paziņoja: «Ar valsti mēs nespēlēsimies un neļausim nevienam to darīt.»
Tagad Bērziņš tikpat stingri pasludina, ka «neesam gatavi akli sekot vadonisma sērgas apsēstiem cilvēkiem, kas nesaka, kur viņi ved un kāpēc». Viņam piebalso bijušais premjerministrs Ivars Godmanis - ja valdībai neesot plāna, tad «dodiet vietu tiem, kam šāds plāns ir». Kāds plāns viņa partijai nedēļas laikā uzradies? «Visur, kur ir Šlesers, iet labāk,» Šlesers atzīstas un pasludina, ka «gāzi grīdā ir pareiza politika», vienīgi «nevar sēdēt dzērumā pie stūres».
Tas tad būtu «plāns», ko īstenot kopā ar TP, kuras premjerministrs Aigars Kalvītis sēdēja pie valdības stūres, kamēr satiksmes ministrs Šlesers spieda gāzi grīdā, līdz abi ietrieca valsti bedrē? Jo diezin vai Šlesers nopietni domā «Zalāna plānu», pat ja ir viens no tiem nedaudzajiem, kuri to vispār redzējuši. No valsts pārvaldes «strukturālajām reformām» tajā ir tik vien kā «vienas pieturas aģentūras principa īstenošana», par ko Šķēle runāja jau deviņdesmitajos gados, un «funkciju pārskatīšana», ko pašreizējā valdība nupat jau sākusi darīt.
Šķēles un Šlesera īstajā plānā pašlaik ir tikai divi apskatāmi punkti. Pirmais ir - gāzt valdību, lai tā nevar pieņemt budžetu. Otrais - radīt apstākļus lata devalvēšanai (jeb - TP valodā - piesaistes eiro koridora paplašināšanai).
Šlesers laikam sapratis, ka ir izsmēlis solīšanas limitu, bet līdz šim sasolīto nav iespējams izpildīt. Piecdesmit tūkstošu jaunu darbavietu Rīgā nebūs, un pat grandiozajiem Rīgas ostas attīstības plāniem dunci mugurā piektdien iegrūda pats Krievijas vicepremjers Sergejs Ivanovs, paziņodams, ka Krievija tuvāko divu triju gadu laikā varot pilnībā atteikties no Baltijas valstu ostu kravu pārkraušanas pakalpojumiem. Bet Šlesera ierosinājums piesaistīt «miljarda eiro investīcijas», tirgojot uzturēšanās atļaujas «uzņēmējiem», kuri citādi netiek Šengenas zonā, var ieinteresēt pirmām kārtām Latvijas un citu ES valstu drošības dienestus. Tad jau reālāk ir to miljardu «piesaistīt», iztirgojot īpašumus un uzņēmumus, kurus lata devalvēšana padarītu daudz lētākus, kas kopā ar savu un «biznesa partneru» parādu devalvēšanu acīmredzot ir Šķēles apmāti virzītā plāna mērķis.
Taču tam būtu jāmaina ne tikai valdība, bet arī Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kurš stingri apņēmies to nepieļaut. Saeima LB prezidentu var atlaist tikai trijos gadījumos - ja viņš pats to vēlas, ja ir stājies spēkā spriedums, ar kuru viņš notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, ja slimības dēļ ilgāk par sešiem mēnešiem nav varējis pildīt pienākumus. Tātad papriekš būtu jāmaina likums. Panākt tam Saeimas vairākuma atbalstu, kad mērķis būtu nepārprotami lata devalvācija, ko neatbalsta divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (un ko savās kabatās sāpīgi izjustu arī lielākā daļa tautas kalpu), diezin vai varētu.
Taču tas pats attiecas arī uz valdības gāšanu - tas, ko gāzēji var piedāvāt «ekonomikas atveseļošanai», ir vai nu ekonomikas sagraušana, vai arī izdarīt to, ko jau dara šī valdība, lai arī nākamgad Latvija var saņemt starptautiskā aizdevuma naudu, tikai tad jāvaicā, kāpēc tas būtu jāuztic tiem pašiem, kuri iedzinuši valsti postā?
Pārāk daudz baltu diegu, kaķu un īlenu, lai Saeimas vairākums gadu pirms vēlēšanām gribētu uzņemties nest vēl vienu to pašu «darītāju» valdības maisu. Paliek iespaids, ka, izvērtējuši visas iespējas izkļūt no sev sliktās situācijas un secinājuši, ka rezultāts ikvienā variantā būs vēl sliktāks, dižie stratēģi izlēmuši, lai tad arī ir sliktāk. Pagaidām Šlesers ar valdības šantažēšanu ir panācis lielāku TP ietekmi Dombrovska valdībā. Iespējams, jau līdz sestdienai, kad paredzēta valdības ārkārtas sēde par budžetu, uzzināsim, vai partija vienoti piekritīs Šķēles viena punkta plānam, kurā tai atvēlēta pašnāvnieka spridzinātāja loma.